Inkubatorā idejas nedrīkst atdzist. Uzņēmēji norūpējušies par atbalsta pārrāvumu 0
Uzņēmēji biznesa inkubatoros ir satraukti – nākamā gada vasarā beidzas piecus gadus ilgusī ES atbalsta programma, bet atbalstu no nākamās programmas varēs saņemt ne agrāk kā pusotru gadu vēlāk. Kā rīkoties daudziem simtiem jauno uzņēmumu, kas visu laiku saņem atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas?
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sola meklēt risinājumu, bet paši uzņēmēji un BI operatori aizvadītajā nedēļā Andrejsalā rīkoja nelielu savu produktu izstādi un iepazīstināja ar agrāk gūto pieredzi naudas piesaistē, eksporta veicināšanā un tehnoloģiju attīstīšanā.
Kur ņemt naudu
Inkubatoru uzņēmēju pieredze ir ļoti atšķirīga. Jelgavas BI SIA “Felici” ražo četru veidu musli ar eksluzīvu sastāvu. “Felici” īpašniece Alise Balgalve atzīst – līdz šim nauda produktu izveidei ņemta no ģimenes ietaupījumiem un uzņēmuma naudas plūsmas, tomēr patlaban vērtējot iespējas to piesaistīt no citiem avotiem. Ar Hipotēku bankas “Starta” programmas atbalstu nepietikšot. Secinājums – ar pašu naudu izaugsmi nodrošināt nevar.
Mārtiņš Popelis, datorprogrammēšanas SIA “8M” pārstāvis, teic, ka uzņēmums piesaistījis riska kapitāla naudu. Ja nebūtu izdevies to izdarīt Latvijā, tad meklētu iespējas citās valstīs, teic uzņēmējs. Jārēķinās, ka riska kapitālista piesaiste nozīmē arī viņa iesaistīšanu uzņēmuma ikdienas darbībā. Riska kapitālists pēc aptuveni pieciem gadiem savu ieguldījumu pārdod. M. Popelis arī uzsver – bez valsts un ES atbalsta riska kapitālistiem atbalstu saņemt, iespējams, nebūtu izdevies.
Uzņēmēji, kas attīsta dažādas tehnoloģijas, teic, ka valsts atbalsta programmu piedāvājums ir interesants vien tad, ja vajadzīgā naudas summa pārsniedz 10 000 latu. “Citādi nav vērts rakstīt projektus, ir ļoti liels birokrātiskais slogs,” tā elektrisko velosipēdu ražotājs Artis Daugins. Viņa teikto apliecina arī uzņēmēju mazā interese par LIAA administrēto “Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programmu”, kur atbalsta griesti ir 10 000 latu. “Es neieteiktu piedalīties šādās programmās, to naudu ir grūti apgūt,” uzstāj Edgars Rozentāls, kura SIA ” Helico Aerospace Industries” būvē helikopteru, bet kāds cits uzņēmums nodarbojas ar bezpilota lidaparātu izveidi. Viņš norāda arī uz lielo birokrātiju trešās valsts eksperta piesaistē – augustā darbā pieņemts programmētājs no Ukrainas reāli darbu varēja sākt īsi pirms Ziemassvētkiem.
Savukārt SIA “Green Science”, uzņēmuma, kas izveidojis īpašu elektromobili un elektrovelosipēdu, gan arī kombinētās elektrouzlādes stacijas līdzīpašnieks Dainis Tropiņš atzīst – patlaban ieguldījums jauna produkta izveidē sasniedzis aptuveni 80 000 latu. Produktus eksportēšot uz Franciju, interese esot arī Īrijā.
Vārās savā sulā
Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA) valdes priekšsēdētājs Jānis Stabulnieks teic, ka viņš mūsu biznesa inkubatorus nevēlas ne slavēt, ne pelt. Viņš atzīst – to neveiksmes bija “iekodētas” jau sākotnēji, izveidojot valsts iepirkumu ekonomikas ministra Kaspara Gerharda darbības laikā.
Nolikums bijis ļoti īpatnējs salīdzinājumā ar to, kādu kārtību izmanto citviet pasaulē. “Publisko iepirkumu nepiemēro BI telpām. Latvijā BI operatori dala naudu dažādiem pakalpojumiem, citās valstīs tie dod vien garantijas. Nolikums, uz kura pamata veidoja BI, bija veids, kā apgūt Eiropas naudu. Tas nerosināja arī BI starptautisko sadarbību,” tā J. Stabulnieks.
Viņš arī vērš uzmanību, ka pat pēc LTICA aicinājumiem mūsu BI nav piedalījušies starptautiskajos pasākumos, neviens nav iestājies starptautiskajās organizācijās. Neatrisināta problēma ir arī, ko darīt tiem BI uzņēmumiem, kuru piecus gadus ilgais darbības laiks BI ir beidzies. Pasaules prakse ir, ka tie tālāk attīstās tehnoloģiskajos parkos. Patlaban Latvijā viens šāds pašvaldības un Ventspils Augstskolas izveidots parks darbojas Ventspilī, bet otrs Rīgā – Rīgas Tehniskajā universitātē, kur tikpat kā nekāda darbība nenotiek.
J. Stabulnieks teic, ka Rīgā būtu jāveido tikpat daudz BI, cik Latvijas novados, jo galvaspilsētā koncentrēts valsts intelektuālais potenciāls. Rīgā varētu būt arī viens tehnoloģiju inkubators, kas darbotos pēc tā saucamā Izraēlas modeļa, kur riska kapitālists iegulda naudu uzņēmumā ar lielām izaugsmes iespējām. “Tas būtu inkubators ģēnijiem,” piebilst J. Stabulnieks.
POZĪCIJA
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: – Inkubatori pēc savas misijas un lomas savā ziņā ir salīdzināmi ar bērnu vecākiem. Vecāki bērnu vietā visu nevar izdarīt un tas arī nav nepieciešams, bet viņi visdažādākajos veidos savus bērnus atbalsta, iedvesmo un kopīgi ieliek pamatus arī turpmākajai dzīvei. Līdzīgi ir ar biznesa inkubatoriem – inkubatori jauno uzņēmēju vietā neraksta biznesa plānus, neattīsta viņu idejas un nepārdod radītās preces vai pakalpojumus. Vienlaikus inkubatori pilda tik nepieciešamo atbalsta funkciju, lai jaunajiem uzņēmumiem dzīves pirmajos gados būtu mazāk rūpju un viņi savu enerģiju un ierobežotos resursus varētu pilnā mērā veltīt tieši savas biznesa idejas attīstībai un uzņēmuma izveidei.
Tieši tāpēc gan diskusijās par Nacionālo attīstības plānu un nākamā perioda ES struktūrfondu sadalījumu esam uzsvēruši, ka inkubatori ir jāatbalsta arī turpmāk. Patlaban esam panākuši kopīgu institūciju izpratni, ka inkubatorus atbalstīs arī turpmāk.
Mēs esam piedāvājuši atbalstīt divu tipu inkubatorus:
a) reģionālos inkubatorus, kas ir paredzēti reģionālās uzņēmējdarbības attīstībai. Inkubatoru darbību plānots paplašināt ar pirmsinkubācijas pakalpojumiem, kā arī ciešāku inkubatoru darbības sasaisti ar reģiona augstskolām un pašvaldībām, veicinātu inkubatoru rezultātu sasniegšanu;
b) tehnoloģiju inkubatorus, kas ir Latvijā jauns modelis, kura pamatā ir riska kapitāla tipa investīciju ieguldījums inkubētā komersanta pamatkapitālā un kas ir primāri orientēts uz nelielu uzņēmumu skaitu nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu. Šis inkubators savu darbību varētu īstenot Rīgā.
Darbs pie inkubatoru darbības un finansēšanas modeļa turpinās, bet patlaban tiek plānots, ka atbalstam nākamajā periodā varētu tikt novirzīti aptuveni 40 miljoni eiro.
Ņemot vērā, ka iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu ierobežojumu dēļ nav iespējams pagarināt esošo inkubatoru noslēgto līgumu darbību, Ekonomikas ministrija aktīvi turpina meklēt iespējamos risinājumus, lai tiktu nodrošināta inkubācijas pakalpojumu sniegšana pārejas periodā līdz jaunās inkubatoru darbības programmas uzsākšanai.
Uzziņa
Biznesa inkubatori Latvijā
LIAA administrētajā ES atbalsta programmā atbalsta astoņu operatoru 22 biznesa inkubatori atbalstījuši 958 uzņēmumus,
šo BI uzņēmumi izveidoja 1514 jaunas darba vietas,
nodokļos samaksāti 8,5 milj. latu, bet produkti eksportēti Ls 20 milj. vērtībā.
“Creative Andrejsala” dati
