Inkēns par nenotriekto Krievijas dronu un komunikāciju: Mēs mazliet slimojam ar slepenību 0
Varētu piekrist politiķiem par slepenību dažādos lēmumos, bet tagad ir runa par armiju un armijas cilvēkiem, no kuriem mēs sagaidām mazliet citu lietu nekā komunikācijas prasmes – redzam, ka šo prasmju neesamība noved pie pārpratumiem un skandāliem. Un vienalga ir jautājums – visiem ir komunikācijas speciālisti, kuriem būtu ar to prasmīgi jātiek galā. Šo TV24 raidījums “Kur tas suns aprakts” lūdza komentēt Edvīnam Inkēnam, ekspolitiķim.
“Taisnība, sistēma ir nostabilizējusies, tā ir izveidota katrai ministrijai, katrai sevi cienošai organizācijai ir cilvēki, kas nodarbojas ar komunikāciju. Kopējās valdību apkalpojošās iestādes, viņu cilvēki, regulāri tiekas, izstrādā plānus, atskaitās, bezjēdzīgi sēž sapulcēs, bet pamatfunkcija – protams, katrā ministrijai ir vajadzīgs cilvēks, kam var piezvanīt žurnālists un kurš zina, pie kā žurnālistam kurā jautājumā griezties,” atzīst Inkēns.
Vai armijniekiem jāmāk komunicēt? Nē, viņiem parasti nav jākomunicē, norāda ekspolitiķis, skaidrojot savu nostāju tālāk, – pirmkārt, mēs mazliet slimojam ar slepenību. Bet armija nav tā, kas nāks un stāstīs, kas notiek un kā notiek. Jautājums ir pavisam cits – vai neziņošana par Krievijas Latvijā nokritušo dronu bija komunikāciju trūkums, vai atbildes trūkums.
Inkēns uzskata, ka augstāk minētais ir izšķiroši: “Tā nav sazvērestības teorija, bet gribu atgādināt – tad, kad Rumānijā un Polijā ielidoja Krievijas drons, kāpēc tur tos nenotrieca? Nevis lai neizraisītu tālāku konfliktu – tā būtu vienkāršākā atbilde!”
Inkēns norāda uz kādu garām palaistu faktu – šos dronus nenotriec tāpēc, lai neuzrādītu vietas, kur ir pretgaisa aizsardzības iekārtas. “Ielidojis taču ir izlūks, lai saprastu, no kuras puses to notrieks, būs skaidrs, kur ir kādas pozīcijas izvietotas. Šī ir viena no atbildēm, ka nevajadzēja atbildēt. Ja arī šoreiz tas tā neizskatījās, bet principā šāds gājiens būtu bijis pareizs.”
