Inkarvileja – krāšņi ziedošs, daudzgadīgs augs. Padomi tās audzēšanā 0
Vai inkarvilejas pārziemos mūsu klimatā? Kad jāsēj sēklas – agri pavasarī vai vēlu rudenī? VERONIKA ENGURES NOVADĀ
Inkarvilejas savvaļā ir izplatītas pārsvarā Ķīnā un Tibetā, kur aug vairāk nekā desmit sugu. Latvijā viena no visvairāk audzētajām ir Delavē inkarvileja (Incarvillea delavayi). Šīs puķes dārzos gan nav ļoti izplatītas, jo ne pārāk labi pārdzīvo ziemu, toties piemērotos apstākļos krāšņi zied un ražo dīgstošas sēklas. Inkarvilejām virs lapām paceļas vairāki ziedkāti, uz katra no tiem jūnijā plaukst 1–5 balti vai aveņsārti trompetveida ziedi. Augi veido diezgan garu, burkānam līdzīgu gumu. Nepārstādīti vienā vietā var augt pat desmit gadu.
– Mūsu dārzā inkarvilejas pārziemo labi bez piesegšanas. Tās pirms pāris gadiem iestādīju ozolu tuvumā. Koki rudenī birdina lapas uz puķu dobēm, tās nekad nenogrābju, bet atstāju kā mulčas segumu, – stāsta Padures pagasta stādaudzētavas “Lazdkalni” saimniece Solveiga Melnace. – Inkarvilejām robotās lapiņas virs zemes parādās vēlu, tāpēc dārzkopji nereti maldīgi domā, ka augi nav pārziemojuši. Ja šīm ziemcietēm sabojā augšanas punktu, pirms tas izspraucies no zemes, augi vairs neataug.
Austrumu rajonos bargās ziemās augi gan var ciest no sala, tāpēc stādījumus vēlams piesegt ar sausu kūdru vai skuju koku zariem. Var arī rudenī gumus izrakt, apžāvēt un glabāt līdzīgi dāliju gumiem – sausā vietā, kastītēs, apbērtus ar kūdru, +5 °C temperatūrā. Maija sākumā gumus stāda dobē 30 cm attālumā citu no cita.
Inkarvilejām patīk saulaina vai viegli noēnota, no vējiem aizsargāta vieta. Tās var stādīt starp lieliem krūmiem, bet nekādā gadījumā klajā vietā. Augiem piemērota trūdvielām bagāta, kaļķi saturoša, pietiekami mitra, ūdenscaurlaidīga augsne.
Šīs puķes var pavairot gan ar ceru dalīšanu, gan sēklām. Sēt var rudenī, kā arī agri pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas dārza dobē vai kastītē, uzberot plānu substrāta kārtiņu. Ziemā kastītes atstāj dārzā un pirms sala apsedz ar egļu zariem. Pēc 1–2 gadiem sējeņus pārstāda dārzā. Jaunie augi uzzied trešajā vai ceturtajā gadā.
Inkarvilejas var arī pavairot, ar nazi uzmanīgi sadalot gumus tā, lai pie katras atdalītās daļas būtu vismaz viens asniņš.
