Vai jau apjaušat, ar kādu budžetu nākamgad varēsit rēķināties? 0
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: “Tāda vispārīga apjausma ir. Skaidrs, ka budžetam jābūt lielākam nekā šai gadā, taču pārsteigumi gan diez vai tiks sagaidīti. Manuprāt, arī kompromiss palielināt pašvaldībām atvēlamo ienākuma nodokļa daļu par 2%, nevis par visai krasajiem 5%, bija labs. Taču tagad, kad zināms, ka, visticamāk, tas netiks īstenots, nekādus revolucionārus protestus nerīkosim, jo valsts budžets jau arī paredzēts iedzīvotājiem. Skaidrs, ka mēs zinātu, kur izmantot papildu līdzekļus. Daudz darba priekšā 20 izglītības iestāžu siltināšanā. Ir padomā arī sporta infrastruktūras projekti. Jau gadiem cenšamies materializēt domu par peldbaseina celtniecību utt.”
Jānis Olmanis, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs: “Aptuvenās aprises, protams, ir. Pirms budžeta ciparu saņemšanas vienmēr ir neliels satraukums, taču gribas cerēt, ka nekādu lielu pārsteigumu nebūs. Es esmu par to, lai proporcionāli starp valsti un pašvaldībām sadalītu visus nodokļus, ne tikai ienākuma nodokli. Taču patlaban cīkstēties par ienākuma nodokļa palielināšanu nav vērts, jo pašreizējā situācijā esošo skaitli ir ļoti grūti mainīt. Tāds tas, visticamāk, arī paliks, un esam ar to samierinājušies. Pāris procentu no ienākuma nodokļa varētu būt tikai strīdus objekts, taču situāciju tas neatrisinātu. Turklāt saraustīt budžetu pēdējā brīdī nebūtu prātīgi. Nākotnē gan būtu jādomā par visu iespējamo nodokļu līdzīgu sadalījumu. Skaidrs, ka visas valsts kopējā problēma ir ceļi, kuros varētu un vajadzētu ieguldīt miljardus. Tā kā atbalsts ceļiem nespīd no Nacionālā attīstības plāna, papildu līdzekļus pašvaldības varētu atvēlēt tieši šim mērķim.”
Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs: “Provizoriski aprēķini ir, un ceru, ka tie stipri neatšķirsies no reālā skaitļa. Mums ir svarīgi noslēgt gadu un saprast, cik šogad paši esam ieekonomējuši. Tā mums ir tāda rezerves summa, ar ko varam rēķināties, plānojot nākamo gadu. Likumā būtu jāiestrādā normas, kas nosaka otrās pakāpes finanšu izlīdzināšanu starp ļoti attīstītām un mazāk attīstītām teritorijām. Tas nodrošinātu līdzvērtīgāku finanšu sadalījumu visu Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Uz izmaiņām ienākuma nodokļa pārdalē jāraugās pragmatiski. Proporcijas palielinājums pašvaldībām šobrīd, kad līdz budžeta pieņemšanai atlicis tik maz laika, diez vai ir reāli iespējams. Bet par mērķētām finanšu injekcijām atsevišķām sasāpējušām jomām, piemēram, pārvadājumiem, autoceļu fondam, gan būtu jādomā.”
Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: “No Pašvaldību savienības esam informāciju saņēmuši, un, pēc pieredzes zinām, parasti provizoriskie cipari sevišķi krasi nemainās. Neziņas nav, taču, protams, ir vēlme, lai naudas pašvaldībām būtu vairāk. Mālpils novada domes priekšsēdētājs Lielmeža kungs, kas ir ļoti pieredzējis un kompetents budžeta aprēķināšanas metodikās, profesionāli šo informāciju un savu nostāju izklāstīja arī mums, un to atbalstām. Runājot par ienākuma nodokļa proporcionālo sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, valdībai vajadzētu saprast, ka pašvaldības ir tā vieta valstī, kur risinām konkrētas iedzīvotāju problēmas, mūsu pienākumu vezums aug, tāpēc arī mēs, tāpat kā valsts, gribam beidzot sajust kaut kādu ekonomisko izaugsmi un uzlabojumus. Papildu līdzekļi noderētu izglītībai – jābūvē bērnudārzi un jāpaplašina skola. Kā Pierīgas novadam nodokļu maksātāji uzliek mums par pienākumu veidot arī atbilstošu infrastruktūru.”
Fakti
* Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmdien neatbalstīja opozīcijas deputātu ierosinājumus palielināt pašvaldību budžetos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļu no pašreizējiem 80% uz 82 vai 81%.
* Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs izteicies, ka pašvaldībām būtu jāatvēl pat 85% no IIN, kā arī viss nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).
Avots: BNS, LETA
