Injekcijas acī tīklenei un kā veikt redzes izmaiņu pašdiagnostiku 0
Ja atklāta tīklenes distrofija, ārsts nereti iesaka veikt injekcijas acī, taču tās krietni patukšo naudas maciņu. Turklāt pēc tam ne vienmēr jūtama redzes uzlabošanās. Cik nozīmīgas ir šīs zāles?
Konsultē Acu veselības centra ārste Kristīne Leimane.
Makula ir tīklenes centrālā daļa, kas nodrošina redzes asumu, ļauj saskatīt smalkas detaļas un lasīt, ievērt adatā diegu. Viena no tās saslimšanām ir vecuma tīklenes distrofija jeb makulas deģenerācija. Parasti slimība skar abas acis, sākumā – vairāk vienu.
Tīklenes distrofija mēdz attīstīties jau ap 50 gadu vecumu, kad cilvēks sāk novecot. Pēdējā laikā to atklāj agrīnāk, arī uzlabojoties diagnostikai. Agrāk sīkus, dziļākus defektus tīklenē nebija iespējams saskatīt, bet mūsdienās tās struktūru izmaiņas var skaidri redzēt un analizēt, veicot okulokoherento tomogrāfiju (OCT).
Kas bojā tīkleni
Galvenie makulas deģenerācijas cēloņi ir iedzimtība, asinsrites un vielmaiņas traucējumi, tā sauktais oksidatīvais stress, kad acij pietrūkst skābekļa, kā arī paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs, ar piesātinātajiem taukiem bagāts uzturs, liekais svars un mazkustīgums.
Tīklenes distrofijas attīstību rosina smēķēšana, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un pasliktina acu apasiņošanu, kā arī ilgstoša uzturēšanās saulē bez saulesbrillēm.
Vielmaiņas pasliktināšanos tīklenē rosina vairogdziedzera kaites, cukura diabēts un citas endokrīnās slimības, kā arī autoimūnas saslimšanas.
Divas formas
Makulas deģenerācijai ir divas formas – sausā un mitrā. Sausās formas gadījumā izmaiņas tīklenes audos un makulas struktūrās nereti atklāj nejauši profilaktiskā acu pārbaudē, kamēr vēl nav sūdzību.
Sausajai formai progresējot, pasliktinās redzes asums tuvumā, kļūst arvien grūtāk saskatīt sīkus burtiņus, pat izmantojot brilles lasīšanai.
To īpaši neārstē, taču uzmana, vai nepāriet mitrajā, kas ir daudz nopietnāka kaite. Šajā gadījumā palielinās asinsvadu caurlaidība un veidojas jauni asinsvadi, kas ir trausli un var plīst, veidojot asinsizplūdumus.
Mitrās formas gadījumā ievērojami pasliktinās redze – acu priekšā parādās tumšs plankums, nav iespējams skaidri saskatīt cilvēku sejas un sīkas detaļas, kropļojas līnijas, līgojas rūtiņas, priekšmeti izskatās šķībi, tekstā pazūd burti, taču, pagriežot galvu, var izdoties atrast acs vietu, ar kuru var redzēt labāk.
Neārstējot mitro formu, iespējams zaudēt centrālo redzi. Tomēr, ievērojot ārsta ieteikumus, slimību vairāk vai mazāk var apturēt.
Lasīšanai papildus lasāmbrillēm noderēs lupa. Reizēm ir mērķtiecīgi acī ievietot lēcu, kura kalpo kā lupa, kas netraucēs redzēt arī tālumā. Tā paredzēta lasīšanai 15–18 centimetru attālumā.
Tests paškontrolei
Tīklenes distrofijas gadījumā redzes traucējumi ne vienmēr parādās uzreiz, ja otra acs tos spēj kompensēt. Tādēļ, lai laikus atklātu redzes izmaiņas, ieteicams veikt paškontroles testu. Šim nolūkam paņem rūtiņu lapu, uzzīmē 10 x 10 cm lielu kvadrātu un vidū ieliek punktiņu. Uzliek lasāmās brilles, aizver vienu aci, skatās 40 cm attālumā, koncentrējot skatienu uz centrālo punktu, aci nekustinot, lai pārliecinātos, vai visas līnijas izskatās taisnas un neveidojas līkumi, kāda rūtiņa neizkrīt un neparādās miglains plankums. Pēc tam pārbauda otru aci.
Kā ārstēt
Vēl pagājušā gadsimta beigās tīklenes distrofijas mitrā forma nozīmēja redzes invaliditāti, jo pret to nebija zāļu, taču tagad, veicot intravitreālas injekcijas, var mazināt tīklenes bojājumu un aizkavēt slimības progresēšanu. Lai gūtu maksimālu efektu, svarīga ir agrīna diagnostika un neatliekama ārstēšana.
Tā kā slimības gaita ir individuāla, atšķiras arī ārstēšanas taktika un prognozes. Ne vienmēr uzreiz jūtama strauja redzes uzlabošanās, taču svarīgi, lai samazinātos tūska.
Injekciju izdara ambulatorā operāciju zālē, lai nodrošinātu maksimāli sterilus apstākļus. Acī iekļūstot mikrobiem, var rasties nevēlamas un nopietnas sekas – acs ābola iekšējo apvalku iekaisums. Pēc injekcijām acīs trīs dienas jāpilina antibiotiku pilieni, iepriekš rūpīgi nomazgājot rokas. Nereti ārsti to iesaka darīt jau trīs dienas iepriekš. Protams, aci nedrīkst aiztikt un berzēt, lai tajā neiekļūtu infekcija. Trīs dienas jāievēro saaudzējošs režīms: nedrīkst saaukstēties, strādāt smagus fiziskus darbus, karsēties pirtī.
Injekciju izdara stiklveida ķermenī, acs vietā, kura salīdzinoši nav īpaši jutīga. Tās brīdī sajūta ir līdzīga oda dzēlienam.
Injicējamie medikamenti ir dažādi. Ne visiem palīdz vislētākās zāles (ap 135 eiro), kuras sākotnēji tika radītas onkoloģisko slimību ārstēšanai, taču ir efektīvas arī tīklenes izmaiņu gadījumā. Speciāli acīm izstrādātie preparāti ir krietni dārgāki (ap 1000 eiro un vairāk). Cenā iekļauta arī darba un materiālu cena.
Lai novērtētu zāļu iedarbību, noteikti jāveic vismaz trīs injekcijas, pa vienai katru mēnesi. Tīklene tiek izmeklēta pirms katras injekcijas. Pēc pēdējās ārsts atkal pārbauda tīkleni un nosaka laiku nākamajai pārbaudei un iespējamai injekcijai. Protams, lai gūtu cerēto rezultātu, jāatmet arī nevēlamie paradumi un jāievēro ārsta ieteikumi.
Pat ja redze pēc injekcijām uzlabojas, jārēķinās, ka tā var turpināt pasliktināties. Tomēr tas notiks lēnāk, nekā tīkleni neārstējot.
Nereti, saglabājoties vai atkārtojoties tīklenes tūskai, injekcijas jāveic vairāku gadu garumā, tomēr tās nav vēlams izdarīt neierobežoti, jo tīklene ar laiku to ietekmē kļūs plānāka.
Injekcijas ieteicams kombinēt ar dzeltenā mikropulsa lāzera procedūrām, kad apstrādā pastiprināti caurlaidīgos asinsvadus un tīklenes audus.
Tas veicina šūnu pašatjaunošanos un neatstāj rētas kā vecās paaudzes lāzeri. Efekts, tāpat kā veicot injekcijas, nav jūtams uzreiz, īpaši, ja slimība bijusi jau ilgāku laiku.
Tīklenes tūsku var mazināt arī ar īpašiem nesteroīdajiem pretiekaisuma medikamentiem, kurus var kombinēt gan ar intravitreālām injekcijām, gan lāzera procedūrām. Tos pilina acīs vienu vai trīs reizes dienā atkarībā no medikamenta koncentrācijas. Nereti papildus lietderīgi lietot zāles asinsrites uzlabošanai.
Atsevišķu slimības formu gadījumā labi palīdz fotodinamiskā terapija, kad acī ievada medikamentus un aktivizē to darbību ar lāzeru.
Kā rūpēties par tīklenes veselību
>> Uzņemt sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu, kurā ierobežoti piesātinātie tauki, bet bagātīgi ēst dārzeņus, zaļumus un zivis.
>> Īpašu uzmanību pievērst, lai organismā netrūktu cinka, selēna, A vitamīna, omega-3 taukskābju, kas palīdz uzlabot vielmaiņu.
>> Uzņemt antioksidantus – zeaksantīnu un luteīnu, kurus satur lillā krāsas dārzeņi un ogas. Parasti tos neizdodas apēst pietiekami daudz, tāpēc der lietot antioksidantus saturošus uztura bagātinātājus.
>> Nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un nesmēķēt.
>> Vairot sevī un apkārtējos pozitīvas emocijas.
>> Saulainā laikā lietot saulesbrilles ar ultravioleto staru filtru.
Svarīgi!
>> Ja asinsradinieki slimo ar kādu acu slimību, ap 50 gadu vecumu jāveic pilnīga acu pārbaude.
>> Ja atklāta tīklenes distrofija, kaut redze ir laba un sūdzību nav, nedrīkst aizmirst reizi gadā vai divos apmeklēt acu ārstu.
