Ingrīda Stroda: Čeka bija abpusgriezīgs zobens. Kāpēc tagad spēlējam tikai uz vieniem vārtiem? 5
Nu jau labu laiku gandrīz vai visi plašsaziņas līdzekļi runā un raksta par t. s. čekas maisiem.
Nenoliedzami, tas ir labi: jābūt skaidrībai arī par šo Latvijas vēstures daļu.
Izbrīna fakts, ka mani amata brāļi diemžēl spēlē tikai uz vieniem vārtiem.
Proti, tiek runāts tikai par tiem cilvēkiem, kuru vārdi atrodami kartītēs. Kā viņiem, nabagiem, tagad jājūtas, kāda netaisnība (reizēm – pamatota) jāizcieš, kā lai tagad skatās saviem paziņām acīs…
Taču eksistē vēl otra sabiedrības daļa – tā, kura savulaik smagi cietusi no ziņu pienesēju darbības. Bet par to ne vārda!
It kā cienījamā Lidija Lasmane-Doroņina, Gunārs Astra un vēl pāris zināmu personu bija vienīgie, kurus “noklauvēja”.
Es gribētu ieskatīties portālā maijā, kad nāks klajā lietas un tajās esošie materiāli.
Mani interesē, vai tur atradīsies arī tā izglītības nozares pārstāvja vārds, kurš pat samērā nesen ieņēma atbildīgu amatu un kura dēļ astoņdesmitajos gados cieta mana ģimene.
Mani interesē, vai tur atradīsies arī tā pēckara gadu skolas direktora vārds, kuru mēs un kaimiņi pieķērām ausi piespiedušu pie mūsu dzīvokļa durvīm…
Mani interesē, vai tur būs arī tā “kuratora” vārds, kura dēļ par anekdošu stāstīšanu no darba savulaik bija jāšķiras pasakaino ziedu selekcionāram Aldonim Vēriņam…
Brīžiem nav skaidrs, uz kāda pamata tiesa šajā sakarā it kā attaisnojusi vairākus cilvēkus, kuri metās pierādīt pretējo. Šķiet, nav uzaicināti pat īstie liecinieki, jo vienu otru tur redzēto zināmu iemeslu dēļ par objektīvu liecinieku gan nosaukt nevarētu…
Ir taču zināms, ka čekisti savus aģentus nekad nenodod. Arī tagad. Kā nesen teica VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, “ja skatās tiesas procesus, jo gandrīz visi ir attaisnoti, iznāk, ka šeit VDK nemaz nebija. Ziņotājiem dzīve sliktāka nekad nekļuva, bet cietējiem gan”.
Saprotu, ka drošības dienesti ir katras valsts neatņemama sastāvdaļa. Taču nožēlojami ir tie sīkie glundas!
Viņi gadiem, kā tautā teic, ir stučījuši, cilvēki cietuši, bet nu – nabadziņi, kā viņi lai jūtas! Te runa nav par atriebību, bet gan par TAISNĪGUMU.
Čeka ar savām izdarībām bijusi kā abpusgriezīgs zobens. Tāpēc amata brāļiem, kā zināms, problēma objektīvi būtu jāapskata no visiem skatu punktiem.
Autore Ingrīda Stroda ir publiciste.
