Ingmārs Līdaka: Zoodārzam esmu vairāk vajadzīgs nekā Saeimai 14
Zoodārzs manā dzīvē ir bijis daudz kas vairāk, nekā vienkārši darba vieta, secina Rīgas zooloģiskā dārza vadītājs Ingmārs Līdaka, kurš nesen pameta iesildīto Saeimas deputāta krēslu un atgriezās darbā zvēru pasaulē. “Man ir liela atbildības sajūta pret zoodārzu, un es jutu, ka šobrīd zoodārzam esmu vairāk vajadzīgs nekā partijai un Saeimai,” intervijā žurnālam “Mājas Viesis” stāsta Līdaka.
Viņš gan nav pavisam aizgājis no politikas; nesen pat tika ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas domes priekšsēdētāju. Līdaka kļuva par Zaļās partijas biedru 1995. gadā, un viņš nenoliedz, ka šo gadu laikā partija ir mainījusies. “Tolaik es personīgi pazinu gandrīz visus partijas biedrus. Šobrīd partijā ir jau ap 900 biedru, un skaidrs, ka lielāko daļu no viņiem es nepazīstu. Protams, uzņemot tik daudz jaunu biedru, palielinās risks, ka partijā iestāsies arī cilvēki, kam personīgās intereses ir svarīgākas par partijas ideoloģiju. Latvijas politikā netrūkst cilvēku, kas jau paspējuši nomainīt trīs, četras partijas.”
Saeimas deputāta amatā Līdaka daudziem palicis atmiņā ar epizodi, kad no parlamenta tribīnes uzbļāva “Saskaņas” deputātiem “Aizver muti!” un nosauca viņus par “kreiso zvēru un putnu dārzu”. Tagad viņam ar “Saskaņu” nāksies sadzīvot draudzīgi, jo zoodārzs ir pašvaldības uzņēmums, kas atkarīgs no Rīgas domes piešķirtā finansējuma. Līdaka gan neredz nekādus būtiskus šķēršļus sadarbībai ar Rīgas domi. “Atklāti sakot: ja “Saskaņai” būtu milzīgi iebildumi pret manu kandidatūru, droši vien es šajā krēslā nemaz nesēdētu. Amata konkursā katram kandidātam var uzdot tādus jautājumus, lai viņu izgāztu. Acīmredzot šādas vēlmes nav bijis. Zoodārzs ir specifisks uzņēmums, kuru nevarētu vadīt, nepārzinot šo jomu. Šeit nav runas par politiku un ideoloģiju: mums ir jāremontē zoodārza jumts, nevis jādiskutē, vai to krāsot zaļu vai sarkanu.”
Līdaka atceras, ka 90. gadu sākumā firmas “Auseklītis” vadītājs Valdis Krisbergs gribējis privatizēt Rīgas zoodārzu. “Viņš bija uz papīra uzlicis biznesa plānu, visu aprēķinājis, piemēram, ka leopardu pārim varot piedzimt četri mazuļi gadā, katrs mazulis pasaules tirgū maksā tūkstošiem dolāru, un tādā garā zoodārza bizness ietu uz augšu. Par laimi, šādus privatizācijas mēģinājumus izdevās novērst, piešķirot mūsu zoodārzam Nacionālā zooloģiskā dārza statusu.”
Interviju ar Ingmāru Līdaku lasiet žurnāla “Mājas Viesis” jaunajā numurā!
