Ingārs Daibe: Šis ir kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu 0
Autors: domnīcas “Ilgtspējīga Namu pārvaldīšana” vadītājs Ingārs Daibe
Tiekam nostādīti dilemmas priekšā – no vienas puses ir ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīva atteikties no ūdens skaitītāju biežās verifikācijas, uzstādot modernākus un it kā uzticamākus, bet no otras puses ir TV3 raidījumā “Nekā personīga” apzinātie kāda konkrēta piegādātāja lobēšanas riski.
Šis ir kārtējais piemērs, kad politiķi visas problēmas grib risināt ar jaunu regulējumu, bet politiķu kritiķi visur saskata ieinteresētību. Taču abas šīs puses aizmirst, ka ir arī trešie – tie, uz kuriem attiecas rosinātās un nopeltās normas. Šajā gadījumā tie ir mājokļu īpašnieki.
Privātmājās dzīvojošos ūdens skaitītāju nomaiņa rada mazākas problēmas. Tur skaitītāju regulāro nomaiņu verifikācijai, varētu aizstāt ar pārbaudēm gadījumos, ja novērojamas netipiskas ūdens patēriņa izmaiņas.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās skaitītāju neprecizitāte rada ļoti būtiskas problēmas – ar visu verifikāciju pārsvarā gadījumu nesakrīt dzīvokļos esošo skaitītāju uzrādītā patēriņa summa ar maģistrālā ievadmezgla skaitītāja uzrādīto. Vai skaitītāju regulāra nomaiņa ar mērķi pārbaudīt to precizitāti šo problēmu atrisina? Nē! Varbūt glābiņš būtu veco nomaiņa pret attālināti nolasāmiem? Nav par to pārliecības! Vai uzņēmuma Rīgas Ūdens veiktā maģistrālo skaitītāju nomaiņa ir risinājums? Kā prakse rāda, ne vienmēr.
Kā rīkoties?
Šķiet risinājums ir vienkārša pieejā: beidziet visu regulēt, jau tā viss pārlieku saregulēts! Beidziet uzspiest kādu vienīgo jums šķietami pareizo rīcības modeli! Ļaujiet dzīvokļu īpašnieku kopībai pašai izlemt vai uzticēties skaitītajiem vai nē. Tajos gadījumos, kad sakritīs mājas un dzīvokļu kopuma skaitītāju rādījumi, nebūs pamata ne skaitītājus mainīt, ne lieku reizi pārbaudīt. Taču, ja būs rādījumu atšķirība, pati dzīvokļu īpašnieku kopība kopā ar pārvaldnieku būs tieši ieinteresēta atrast un novērst problēmas cēloni. Gluži kā tas ir gadījumos ar nestrādājošu ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, televizoru vai viedtālruni.
Arī to, vai izvēlēties klātienē vai attālināti nolasāmo skaitītāju un no kura piegādātāja, lai nosaka patērētājs, izvērtējot produkta kvalitāti un uzticamību nevis kādus vecus vai jaunus regulējumus.
Kāds oponēs, ka nu tik visi sapirksies sazin kur ražotus, vislētākos un neuzticamos? Nepārspīlēsim! Kā jau teikts, – ja ar skaitītāju rādījumiem būs problēmas, tad tās tieksies pēc iespējas ātrāk novērst. Cita lieta, ka patērētājam jāvar izvēlēties savām iespējām un līdzdalības gatavībai atbilstīgu produkta veidu – vieni negrib sevi apgrūtināt ar skaitītāju rādījumu ziņošanu un attiecīgi ir gatavi par to vairāk maksāt, tas ir maksāt par savu komfortu, bet citi skaita katru centu savā maciņā tāpēc labāk lietos ne tik modernu skaitītāju toties lētāku.
Vai pakalpojuma sniedzējs, Rīgas gadījumā SIA “Rīgas ūdens”, var ar pārliecību teikt, ka uz maģistrālā ievadmezgla uzstādītais ūdens skaitītājs skaita precīzi? Kāpēc tas nav moderns attālināti nolasāms?
Mēs, namu pārvaldnieki, sava darba ikdienā redzam, cik atšķirīgi ir cilvēki. Visus pēc vienas mērauklas mērīt nevajadzētu un visiem vienādu inovatīvo pakalpojumu uzspiest noteikti nevajadzētu. Toties tas, kas būtu atbalstāms – papildu pilnvaru došana dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas noteikti kalpotu arī katalizatots lielākām rūpēm par dzīvojamām mājām kopumā.
