Inga Zārde: Par “Germanwings” traģēdiju, depresiju un aizspriedumiem 10
Autore: Dr. Inga Zārde, psihiatre veselības centrā “Vivendi”
Kad notiek kaut kas traģisks, mūsu domas sāk nodarbināt virkne jautājumu. Kāpēc tā notika? Vai pasaule ir droša? Vai es varu uzticēties citiem? Vai tas var notikt arī ar mani? Kā lai tālāk dzīvo?
Virkne jautājumu joprojām ir aktuāli arī saistībā ar traģisko aviokatastrofu Francijas Alpos. Vai pilots cieta no depresijas, izdegšanas sindroma, personīgas dzīves krīzes, personības traucējumiem vai kādas fiziskas kaites? Kādēļ “Germanwings” otrais pilots Andreass Lubics izvēlējās slēpt no darbavietas savu saslimšanu un darba nespēju? Izmeklēšana turpināsies un, domājams, katastrofas iemesli un apstākļi tiks precizēti. Taču, visticamāk, visu par notikumiem liktenīgajā pilota kabīnē un visu par Andreasa Lubica domām un sajūtām mēs neuzzināsim nekad.
Interneta vietnēs virmo sašutuma pilni komentāri par notikušo un ne visai patīkami izteikumi par psihiskiem traucējumiem un cilvēkiem, kuri cieš no šiem traucējumiem. Diemžēl tas tikai vairo aizspriedumus pret psihiskiem traucējumiem, tai skaitā depresiju. Aizspriedumi un stigmatizējoša attieksme bruģē tālāku ceļu uz to, lai kādam, saskaroties ar psihiskiem traucējumiem, būtu vēlēšanās to slēpt. Slēpt ne tikai no darba devēja, bet nereti arī no saviem tuviniekiem un draugiem. Ne tikai slēpt, bet iespējams pat vairīties vērsties pēc palīdzības.
Patiesībā plaša mēroga epidemioloģiski pētījumi ir pierādījuši, ka pēdējā gada laikā katram trešajam Eiropas iedzīvotājam pieaugušo vecumā var diagnosticēt kādus psihiskus traucējumus. Biežākie traucējumi ir dažāda veida trauksmes stāvokļi un depresija. Vai mums būtu jāatstādina no darba katrs trešais? Vai katrs trešais mums būtu jāuzlūko ar aizdomām? Vai trešdaļa eiropiešu ir nicināmi un mazāk vērtīgi? Vai vesela trešā daļa Eiropas ir bīstama sev un citiem? Protams, nē!
Patiesībā vairums psihisku traucējumu (arī smagi traucējumi, kuru galējā izpausme var būt domas par pašnāvību) ir sekmīgi ārstējami. Saņemot pilnvērtīgu ārstēšanu, cilvēks, kurš cieš no trauksmes vai depresijas, var produktīvi strādāt un izbaudīt dzīvi visā tās pilnībā. Diemžēl sabiedrībā valdošo aizspriedumu dēļ cilvēki baidās runāt piemēram par to, ka ir izdeguši darbā, ka viņus jau mēnešiem moka iemigšanas grūtības vai ir nomākts garastāvoklis. Pašam cilvēkam šīs izpausmes sagādā milzīgas ciešanas, savukārt, apkārtējie var pat nenojaust, ka kolēģis, tuvinieks vai draugs ir izmisumā. Iereibušu cilvēku mēs pamanām un atpazīstam uzreiz. Cilvēku, kurš ilgstoši nav izgulējies un iekšēji jūtas iztukšots, nevērtīgs, nospiests, noguris un bezcerīgs, ne vienmēr. Depresija ārēji var būt pat “smaidīga un darbīga”. Turklāt, depresija “nepiemetas” kā gripa, tā piezogas palēnām.
Gribas atgādināt atkal un atkal – psihiski traucējumi ir ārstējami! Neignorējiet brīdinājuma pazīmes savā organismā un sajūtās. Vērsieties pie ārsta, ja jūtat, ka emocionālā pašsajūta pasliktinājusies un neatgriežas iepriekšējā labsajūtas līmenī ilgāk kā divas nedēļas. Vērsieties pie ārsta, ja jau ilgstoši neizjūtat dzīvesprieku, dzīvīgu enerģiju un interesi par dzīvi. Iespējams, ceļš uz risinājumu ir vienas sarunas attālumā. Būsim iejūtīgi pret tiem, kas drosmīgi šo ceļu – ārstēšanos uzsākuši! Tā ir gudra izvēle – neignorēt, bet meklēt un pieņemt palīdzību! Lai mums visiem nav jāpiedzīvo tik smagas mācību stundas atkal.
