Inga Vanaga par vardarbību skolās: Ir jāpalielina vecāku atbildības latiņa, kas šobrīd ir tuvu nullei 153
Izglītības ministre Andra Čakša norādījusi, ka skolai doti rīki vardarbības gadījumu risināšanai – bērns var mācīties atsevišķā klasē, kā arī attālināti. Tv24 raidījumā “Uz līnijas” Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja norāda:”Redziet, tā bērna tiesību kārta ir tik bieza, ka pedagoga tiesības paliek kaut kur jau dziļi, dziļi kaktā.”
Tāpēc I.Vanaga uzsver, ka ir nepieciešami grozījumi tiesību aktos. Un tas ir jādara kopējās drošības vārdā, viņa ir pārliecināta, pamatojot savu viedokli ar faktu, ka pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā katru nedēļu izskan skaļi notikumi, kas ir sekas tam, kas notiek ārpus skolas.
Te es atļaušos nepiekrist ministres kundzei, jo attālināti nevar noteikt mācīties uz nedēļu. Tas ir pretēji tiesību aktiem. Šeit ir jābūt grozījumiem, ja kaut ko tādu dara, viņa uzsver, piebilstot, ka skolēniem ierādīt atsevišķu telpu kaut ko arī maksā, un vienu pašu ar varmāku viņu atstāt arī nedrīkst.
Viņa uzskata, ka ir jāpalielina arī vecāku atbildība, jo šobrīd vecāku atbildības latiņa ir gandrīz nulles līmenī, ja viņu bērni īsteno vardarbību.
Taujāta, kas līdz šim ir kavējis izstrādāt LIZDA prasīto regulējumu, A.Čakša tieši neatbildēja, vien atzīstot, ka vardarbība Latvijā ir augstā līmenī, jo ap trešdaļa bērnu sastopas ar vardarbību un agresivitāti skolās. Situācija esot nepieņemama, jo droša vide ir svarīga kvalitatīvām mācībām.
Čakšas redzējumā, problēma neesot regulējuma trūkumā, bet gan esošo iespēju piemērošanā, proti, kā pašlaik pieejamie rīki tiekot izmantoti. Iekšējās kārtības noteikumi esot pašu skolu un novadu izglītības pārvalžu atbildība.
Runājot, piemēram, par to, kā novērst naža ienešanu skolā, Čakša paziņoja, ka skolas jau tagad varot pieprasīt neienest nažus, tomēr nedeva skaidru atbildi, vai skola var pieprasīt pārmeklēt bērna somu, ja ir aizdomas, ka tajā varētu būt šāds ierocis.
“Visi rīki ir,” apgalvoja Čakša, paužot nostāju, ka to izmantošanas vietā dažkārt “vienkārši skaļi kliedzam, ka mums neviens nepalīdz”.
Pēc politiķes vārdiem, neesot pareizi, ka uzbrucēju vienkārši kaut kur izolē, bet vajagot lai psihologi strādā gan ar uzbrucēju, gan ar cietušo.
Ministrijā gan vēl tiekot vērtēts, vai vardarbības novēršanas regulējumā iespējami uzlabojumi, bet pašlaik esot jāizmanto esošie instrumenti.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.
Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.
Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs piedāvājuši vien sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.
