Inga Vanaga: 35 eiro mācību līdzekļiem ir bērnu apzagšana 0
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga
Šā gada budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti 28,30 eiro vienam skolēnam, bet nākamgad — 35,20 eiro, ar ko nav pietiekami, lai izglītības iestādes varētu iegādāties visu nepieciešamo. Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uz šādas problēmas iespējamību uzmanību vērsa jau laikā, kad sākās pilnveidotā mācību satura izstrāde projektā „Skola2030”, tolaik palikām nesadzirdēti. Tagad problēma ir samilzusi, to daļēji cenšas risināt pašvaldības un pedagogi, bet tas rezultējas ar plaisu un nevienlīdzību starp vietvarām. Rezultātā diemžēl cieš bērni, kuri būtībā tiek apzagti.
Trūkst mācību līdzekļu gan STEM priekšmetos, gan latviešu valodā
Par mācību līdzekļu pieejamību un atbilstīgu budžetu bija jādomā jau laikā, kad tika izstrādāta kompetenču pieeja. Tagad, kad pilnveidotais mācību saturs ir ieviests visos izglītības posmos, izgaismojas problēmas – mācību līdzekļu trūkst gan STEM priekšmetos, gan latviešu valodā un citos priekšmetos. Pirms diviem gadiem streika sarunās ar ministri panācām, ka skolēniem un pedagogiem tika nodrošināta iespēja izvēlēties digitālās mācību platformas soma.lv, maconis.lv un uzdevumi.lv. Savukārt vidējās izglītības posmā pētniecībai un padziļinātai apguvei bija iespēja lietot arī letonika.lv, „EBSCO” vai „Britannica” resursus, bet tas bija risinājums viena gada periodam. Ja nav resursu un mācību līdzekļu, kā varam gaidīt rezultātus no jaunā mācību satura?
Arī pedagogu zināšanas ir resurss
Mācību līdzekļu pieejamībai jābūt prioritātei, taču politikas veidotāji jau ilgstoši to ir nolieguši. Rezultātā esam nonākuši situācijā, kurā cieš gan bērni, gan pedagogi, kuri, liekot lietā savu pieredzi un intelektuālos resursus, rada mācību līdzekļus, taču viņu paveiktais tiek apmaksāts tikai daļēji. Latvijas skolotāji ir aktīvi un radoši, viņi spēj rast risinājumus arī šādā situācijā, taču tas rada papildu slogu. Pedagogam nereti jāspēj gan sagatavot mācību līdzekļus, gan strādāt ar klasi, kurā ir 30 bērnu, pamanot ikviena bērna individuālo izaugsmi. Turklāt bieži vien tiek aizmirsts, ka arī intelektuālajiem resursiem ir vērtība. Šādā izpratnē tie neatšķiras no izejvielām, ko izmantojam ražošanā vai citā nozarē, kur resursi ir taustāmi, tāpēc arī par šiem resursiem ir jāmaksā.
35 eiro vienam skolēnam nav pietiekami
Lai gan situācija pedagogu atalgojuma jomā pakāpeniski uzlabojas, tas panākts ar lielu spiedienu no nevalstisko organizāciju puses. Tieši tāpēc, lai pedagogiem ir laiks veidot mācību līdzekļus, arī aktīvi uzstājām uz izmaiņām pedagogu slodzes noteikšanas principos. 35 eiro vienam skolēnam nav pietiekami, un, lai gan pedagogi un pašvaldības cenšas glābt situāciju, veidojas plaisa starp pašvaldībām: no izglītības pieejamības viedokļa raugoties, pastāv nevienlīdzība starp skolēniem, kā arī nevienlīdzīga attieksme pret skolotājiem.
Eiropas Atveseļošanas fonds — neizmantota iespēja Lai gan no ministrijas ir izskanējis, ka finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem atbilst pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem, papildlīdzekļi ir politiskās gribas jautājums, jo realitātē tos ir iespējas rast, piemēram, Eiropas Atveseļošanas fonds ietver līdzekļus digitalizācijai, tātad arī digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Jau esam lūguši izvērtēt šo iespēju, īpaši tāpēc, ka fonda līdzekļu apgūšana nenotiek tik raiti, kā cerēts.
Arī darba devēji norāda uz problēmu
Uz mācību līdzekļu pieejamības problemātiku norādījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas aprēķinājusi, ka papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro. Ir svarīgi, ka šajā jautājumā iesaistās arī darba devēji, jo šodienas nepilnības izglītības procesā nākotnē nozīmē izaicinājumus darba tirgū. Ja vēlamies, lai skolu un augstskolu absolventi nākotnē ir konkurētspējīgi darba tirgū, mācību līdzekļiem jābūt laikmetīgiem un skolēnus uzrunājošiem.
Sadarbība ar privāto sektoru un citu valstu labās prakses piemēri
Mācību līdzekļu izstrāde pašlaik gulstas uz privāto sektoru jeb izdevniecību pleciem, taču nacionālā līmenī process netiek ne pienācīgi koordinēts, ne risināts. Lai sekmētu situācijas uzlabošanos, būtu jāsper vairāki soļi. Ministrija privāto sektoru varētu aicināt uz aktīvu sadarbību, vienlaikus samazinot birokrātisko slogu. Ir svarīgi arī analizēt, kādi mācību līdzekļi tiek izmantoti valstīs, kas sasniegušas augstus PISA (Programme for International Student Assessment) rezultātus, kā arī izvērtēt, kāds atbalsts nepieciešams katrai izglītības iestādei.
