Inga Ažiņa par HIV/AIDS saslimšanu: Diemžēl, tā ir klusa slimība – cilvēks ilgstoši var pilnīgi neko nejust 27
“Diemžēl, tā ir klusa slimība,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uzsvēra Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa, stāstot par HIV/AIDS slimību, tās izpausmēm cilvēka organismā. Tieši šodien, 1.decembrī, pasaulē un arī Latvijā atzīmē AIDS dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību šai slimībai, profilaksei un ārstēšanai, kādēļ Ažiņa sīkāk pastāstīja TV24 raidījumā par HIV/AIDS saslimšanu.
“Pašā sākumā, ja notiek inficēšanās, var būt divi scenāriji. Cilvēks varētu sajust akūtu periodu – sajust paaugstinātu temperatūru, var būt klepus, var būt palielināti limfmezgli, var būt daži izsitumi uz ķermeņa, kas šobrīd ir paaugstināti Covid-19 rādītāji, gripa tuvojas, un viņi ir ļoti līdzīgi. Un tad cilvēks parastais neaizdomājas, ka tas varētu būt HIV [cilvēka imūndeficīta vīruss]. Viņš domā, ka ir saaukstējies, piemetusies viena vai otra slimība…Un ārstē simtomātiski, kas arī pāriet. Tātad, lietojot līdzekļus simptomātiski, šie simtomi izzūd, un cilvēks vairs neaizdomājas par šo slimību. Un tagad iestājās klusais periods tā, ka cilvēks pilnīgi neko nejūt,” tā TV24 raidījumā skaidroja RAKUS Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Ažiņa.
Un šis klusais periods ir pietiekami ilgstošs, vēsta uzmanību mediķe. “Ja pieņemam kā piemēru, ka cilvēks varētu inficēties savos 20 gados ļoti seksuāli aktīvā vecumā, kad mainīja partnerus, meklēja mīlestību un neizmantoja drošības līdzekļus seksuālās attiecībās, tad, protams, infekcija turpina izplatīties. Un tad, kad precas, ko es stāstu no savu pacientu pieredzes, sieviete paliek stāvoklī, aiziet pie ginekologa, stājoties uzskaitē uzzina par savu HIV statusu. Tā nelaime no kurienes ir? No tā brīža, kad bija kaut kāds kontakts, kas varbūt neliecina it ne par ko,” turpināja stāstīt Ažiņa par HIV/AIDS infekcijas iegūšanas ceļiem un saslimšanas atklāšanu.
Ažiņa raidījumā uzsvēra, ka nav ne sievietes organismā, ne ārēji vīrietim nav nekādu izpausmju. Sabiedrībā esot vēl viens mīts, viņa teica: “Sieviete vai vīrietis izglītots, viņš ir labi situēts, labi apģērbts, viņš apmeklē koncertus – kā viņam varētu būt tāda slimība?!”
Kā liecina informācija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājas lapā internetā, tad HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. HIV vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā.
Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdaiņiem), nonāk otra cilvēka organismā. Inficēties ar HIV var no viena vienīga dzimumkontakta ar inficētu partneri.
Kā var inficēties ar HIV?
– Dzimumkontakta laikā ar HIV inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs;
lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.);
– bērnam inficējoties no HIV pozitīvas mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā;
– orālā seksa laikā (nav drošu pierādījumu, ka orālā seksa laikā notiek inficēšanās ar HIV, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst);
– veicot skaistumkopšanas procedūras (piemēram, pīrsings, tetovējumi, skarifikācija u.c.), medicīniskas manipulācijas (piemēram, akupunktūra u.c.), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti;
– asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).
Kā nevar inficēties ar HIV?
– Sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;
– lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u.c.;
– apmeklējot ārstniecības iestādes;
– lietojot kopīgu uzturu un traukus;
– apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
– braucot sabiedriskajā transportā;
– saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien
tie nesatur asinis;
– insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.
Kādi ir HIV infekcijas simptomi?
SPKC uzsver, ka noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:
– ēstgribas zudums;
– novājēšana;
– nogurums, darba spēju samazināšanās;
– drudzis, paaugstināta temperatūra;
– izteikta svīšana naktīs;
– ādas izmaiņas;
– hroniska caureja;
– uzņēmība pret infekciju slimībām;
– palielināti limfmezgli.
Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc SPKC speciālisti noteikti iesaka konsultēties ar ārstu, lai precizētu diagnozi. Plašāka informācija par HIV/AIDS lasāma ŠEIT.
Šogad stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” ambulatorās daļas uzskaitē līdz 2023.gada 30.novembrim jau esošajiem 7054 HIV pacientiem klāt nākuši vēl 142 HIV pozitīvi cilvēki, ziņoja LETA. Vairākums no šiem pacientiem, kuri stājas uzskaitē, bija vēlīni diagnosticēti. Tas nozīmē, ka pacients jau ilgstoši bijis inficējies ar HIV, taču saslimšana nebija atklāta un, visticamāk, arī pats pacients daudzus gadus dzīvoja neziņā par HIV, turpinot izplatīt infekciju līdzcilvēkiem.
Agrīna testēšana un diagnostika pašlaik ir viens no svarīgākajiem jautājumiem HIV jomā Latvijā, lai pacienti ārstēšanu saņemtu laikus, saglabātu savu veselību un apturētu infekcijas izplatību.
Pēc Pasaules veselības organizācijas iniciatīvas HIV/AIDS diena tiek atzīmēta visā pasaulē kopš 1988.gada 1.decembra. Tās mērķis ir pieminēt HIV/AIDS upurus, kā arī veicināt izpratni un mazināt aizspriedumus par HIV/AIDS pacientiem. Starptautiskais HIV/AIDS simbols ir sarkanā lentīte, kas simbolizē morālu atbalstu tiem, kas ir inficēti ar HIV/AIDS.
