Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Latvijā vecāki vēro, domā, cer, un tad viņi klusējot sakrāmē savus koferus un aizbrauc…” 211
TV24 raidījumā “Uz līnijas”, diskutējot par aktuālo tematu – sastādīto likumprojektu par Latvijas valsts budžetu 2024.gadam, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa piekrītoši atbildēja, ka tajā aizmirsts par pašu galven0 – par cilvēkiem, lai mums šeit vispār būtu, kas pēc tam samaksā nodokļus budžetā.
“Man šķiet, ka esam…Tiešām…Piemēram, kad tiek apspriesti daudzi svarīgi jautājumi, kas skar bērnu labūtību, tad reizēm ir sajūta, ka patiesībā par bērniem netiek domāts. Mūsu slavenākais Latvijā demogrāfs Ilmārs Mežs jau pirms ļoti, ļoti daudz gadiem ir rādījis tabulas, ainas, ja nekas netiks darīts, tad mēs nonākim te, kur mēs esam nonākuši,” tā uzsvēra Akmentiņa-Smildziņa.
Tomēr, viņasprāt, ir tāds “retorisks jautājums”, ko tad saprata iepriekšējās valdības un pašreizējā valdība par to, kā tad to demogrāfiju Latvijā ir jāveicina?
“Es teiktu, ka demogrāfiju var veicināt tikai tādā veidā, ka ģimenes jūtas labi un droši, ka būs darbs, labi atalgots darbs, būs tāda laba, droša sajūta! Un arī par mūsu bērniem. Tas ir ļoti svarīgi,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” norādīja vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja.
Viņa raidījumā atgādināja par garajām rindām uz vietu bērnudārzos, kas bija problēma daudzus gadus. “Milzīgas [rindas]! Tas nozīmē, ka jālaiž bērns bērnudārzā, jāatgriežas darbā, un ģimene rauj vienkārši matus no galvas, kur lai es to bērnu lieku?! Auklīte maksā tikpat cik bezmaz mana alga, ko es saņemu. Tie ir būtiski jautājumi. Protams, mēs kā organizācija par to domājam, un tas ir sāpīgi,” komentēja Akmentiņa-Smildziņa.
Vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja TV24 raidījumā pieminēja kādu komentāru no soctīkla vietnes “Twitter”[tagad “X”], kas vienlaikus esot gan precīzs, gan sāpīgs.
“Latvijā vecāki neiet piketēt, kliegt, taisīt nemierus, kad tiek pieņemti šādi vai tādi lēmumi. Latvijā vecāki vēro, domā, cer, un tad viņi klusējot sakrāmē savus koferus un vienkārši aizbrauc…Tas ir ļoti sāpīgs teikums, bet man šķiet, diezgan patiess, jo mēs redzam, ka tagad vecāki atkal sāk par to runāt, ka varbūt tiešām jābrauc prom…Tas ir tāds biedējošs,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” vērsa uzmanību vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Akmentiņa Smildziņa, komentējot Latvijas ģimeņu un bērnu situāciju mūsu valstī un apstiprināto likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam un tajā iekļautajām prioritātēm.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP. Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
Prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā, budžeta izpildes procesā pārdalāmajiem finanšu līdzekļiem, tostarp papildu iemaksām valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī vienreizējiem pasākumiem finansējums ir paredzēts ārpus fiskālās telpas.
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Tostarp 30,44 miljonus eiro plānots novirzīt atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, tai skaitā Probācijas dienestam. Savukārt 10,46 miljonus eiro plānots novirzīt valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanai.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem.
