Infrastruktūra uz nekurieni? Bankas nedienu dēļ jāpārvērtē jaunās tramvaju līnijas veidošana 19
“ABLV Bank” grupas nedienu dēļ būtu jāpārvērtē Skanstes degradētās teritorijas revitalizācijas projekts, arī jaunās tramvaju līnijas veidošana, uzskata Rīgas domes (RD) opozīcijas pārstāvji. Šonedēļ šāds priekšlikums varētu tikt skatīts pašvaldības sēdē, bet maz ticams, ka tas gūs valdošā vairākuma atbalstu.
Virkne nekustamo īpašumu attīstītāju un celtniecības kompāniju izveidojušas Skanstes attīstības aģentūru, lai kopā ar RD realizētu ambiciozu attīstības projektu šajā teritorijā. Plāns paredzēja, ka privātie uzņēmēji veidos dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, savukārt pašvaldība izveidos jaunajam rajonam nepieciešamo infrastruktūru (ielas, komunikācijas, tostarp tramvaja līniju). Sākotnējos attīstības plānos bija rakstīts, ka līdz 2024. gadam rajonā dzīvojošo un strādājošo cilvēku skaits pieaugs līdz 36 690 pašreizējo 8273 cilvēku vietā. Privāto attīstītāju vidū bija arī “ABLV Bank” grupas uzņēmums “Pillar”. Taču bankas sabrukums pārvilcis svītru tā iecerētajam “New Hanza” kvartālam Skanstē, tostarp arī Laikmetīgās mākslas muzeja izbūvei. Taču RD savus ieguldījumus infrastruktūras attīstīšanā nedomā pārskatīt. Pašvaldības opozīcijas pārstāvji deputāti brīdina – tas var novest pie situācijas, ka RD iztērē desmit miljonus infrastruktūrai, kas vedīs uz nekurieni.
Opozīcija norāda uz risku
“Negribam teikt, ka visi pašvaldības projekti Skan-stes apkaimē būtu jābeidz. Taču lēmums par projekta uzsākšanu tika balstīts uz konkrētiem pieņēmumiem par topošā rajona iedzīvotāju skaitu, darbavietu skaitu, attīstības tempiem. Tam atbilstoši tika plānoti ielu remonti, infrastruktūras izbūve, kā arī bēdīgi slavenā “kapu tramvaja” līnija. Taču tagad skaidrs, ka “ABLV Bank” grupas ieguldījums nenotiks vai arī tiks ievērojami atlikts. Tas nenoliedzami atstās iespaidu uz Skanstes apkaimē realizējamo attīstības projektu apjomu un tempiem. Pastāv risks, ka pašvaldība ieguldīs miljonus eiro infrastruktūrā, pēc kuras nemaz nebūs tik liels pieprasījums. Tādēļ mēs pieprasām, lai Pilsētas attīstības departaments un Finanšu departaments atkārtoti veiktu šiem projektiem risku novērtējumu. Iespējams, šajā situācijā efektīvāk un lietderīgāk būtu pašvaldības līdzekļus novirzīt citiem projektiem,” lēmumprojekta būtību paskaidroja tā autors Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”).
Maz ticams, ka šāds ierosinājums gūs domes valdošā vairākuma “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputātu atbalstu, jo arī iepriekš domes komitejās līdzīgas opozīcijas iniciatīvas vairākkārt noraidītas.
Ir vēl 16 investori
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) uzskata, ka “ABLV Bank” nedienas tikai pastiprina nepieciešamību pašvaldībai iesaistīties šajos projektos. “Mums ir svarīgi šajā situācijā parādīt visiem ārvalstu investoriem, ka, neskatoties uz atsevišķām problēmām finanšu sektorā, kopumā ar investīciju klimatu pilsētā viss ir kārtībā. Attīstība turpinās! Skanstes revitalizācijas projektam atbilstoši visiem kritērijiem ir pie-ejams Eiropas Savienības līdzfinansējums, no kura noteikti neplānojam atteikties, jo bez “ABLV Bank” grupas šajā teritorijā ir vēl 16 investori, kuri apņēmušies attīstīt sev piederošās teritorijas un gaida pašvaldības iesaisti un atbalstu. Līdz ar to arī tramvaja līnijas ierīkošana caur Skan-stes teritoriju tiks īstenota. No tās atteikties nav plānots, jo, ierīkojot šo līniju, tiks izveidots jauns, pilnvērtīgs tramvaja loks, kas nākotnē ļaus palaist tramvaju arī uz Purvciemu,” “LA” skaidroja Rīgas mērs.
Savukārt deputātu debatēs Pilsētas attīstības komitejas sēdē N. Ušakovs teica: “Rīgai ir vairāk nekā 800 gadu. Ja katras krīzes dēļ Rīga apturētu savu attīstību, tad šeit šobrīd izskatītos kā zvejnieku ciematā.” Bet opozīcijas deputātus, kuri pieprasa Skanstes projekta pārvērtēšanu, viņš salīdzināja ar skaudīgu kaimiņu, kurš priecājas, ja otram kaimiņam nosprāgusi govs.
Kur tērēs 10 miljonus
Vēl pirms pāris nedēļām RD Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja līdzekļu novirzīšanu Skanstes teritorijas attīstīšanai, neieklausoties opozīcijas deputātu bažās par “ABLV Bank” stāvokļa ietekmi uz projektu. Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro, kas sastāv no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma 5,1 miljona eiro apmērā un RD līdzekļiem 4,9 miljonu eiro apmērā. Pašvaldības līdzfinansējums par četriem miljoniem eiro pārsniedz sākotnēji plānoto, tāpēc domei būs jāmeklē iespējas šo summu aizņemties.
Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Bankas nedienas tramvaju neietekmēšot
Kas attiecas uz jaunās tramvaju līnijas izbūvi, uzņēmuma “Rīgas satiksme” preses sekretārs Viktors Zaķis ziņu portālam “Delfi” skaidrojis, ka “ABLV Bank” nedienas šo projektu neietekmēšot, jo tas tiek finansēts no ES fondiem. “Viens no svarīgākajiem mērķiem šādas līnijas izveidei ir tas, ka Skanstes tramvaja līnijas izbūve ļaus izveidot lokveida apli ap Rīgas vēsturisko centru. Rīgā tas pavērs iespēju veidot jaunus maršrutus, kas, apbraucot centru cauri Skanstei, mazinās sabiedriskā transporta plūsmu, atslogojot Krišjāņa Barona ielu, un radīs priekšnoteikumus turpmākai jaunu tramvaja maršrutu būvniecībai uz Purvciemu un Pļavniekiem,” teicis Zaķis.
Pagājušā gada augustā Eiropas Komisija apstiprināja 97,4 miljonus eiro vērto Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības projektu, kurā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve uz Skanstes apkaimi. ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektā ir 65,67 miljoni eiro, savukārt “Rīgas satiksme” finansēs 27,4 miljonus eiro.
