Siltuma starojums 6
Priekšstati pamazām mainās. Ir pierasts, ka jebkurā tehniskajā kombinācijā mājoklī komfortu rada karstais ūdens radiatoros jeb tā sauktais konvekcijas siltums. Iespējams, daudzi pat nenojauš, ka pastāv arī principiāli cita iespēja – sildīties infrasarkanajos staros, kas tie paši gaismas viļņi vien ir, tikai cilvēkam tīkamā diapazonā un pretstatā ultravioletajiem nekaitē arī lielās devās (iedegt tajos nevar!). Būtiskākā atšķirība: konvekcijas siltums tradicionālajā apkurē telpā silda gaisu, starojuma siltums – tikai cietus ķermeņus, kas atrodas šiem stariem ceļā, piemēram, grīdu un griestus, galdus un krēslus, cilvēkus un dzīvniekus, turklāt uzreiz dod vienmērīgu efektu. Klasiskie radiatori uzsilst lēnām, bet gaisa cirkulācijas dēļ pie griestiem allaž ir augstāka temperatūra nekā uz grīdas, kur parasti kājas salst, ja vien zem seguma nav ūdens vai elektriskās papildapkures (sildkabeļu).
Infrasarkanos starus ģenerē speciāli materiāli un iekārtas, kuras darbina galvenokārt elektrība. Iespējamo ekonomisko efektu dod apstāklis, ka cilvēks telpā jūtas komfortabli jau tad, kad gaisa temperatūra apkārt ir dažus grādus zemāka. Šajā variantā to uzsilda tikai priekšmeti, kas saņēmuši starojuma siltumu. Praksē notiek tā: kad gaiss ir sasniedzis termoregulatorā uzstādīto vēlamo temperatūru (mazāku nekā nekā konvekcijas apkurei!), infrasarkanais sildītājs izslēdzas, uzsilušie priekšmeti lēnām atdziest, atdodot siltumu gaisam, un arī telpa lēnām atdziest, līdz termoregulators atkal ieslēdz starotāju, tā uzturot noteikto siltuma līmeni.
Papildu ieguvumi šādai apkurei: pirmkārt, telpas nepieciešams retāk vēdināt, jo gaiss, turklāt vēl jonizēts, ilgāk saglabā savu svaigumu (skābekli), un, otrkārt, pretstatā konvekcijas apkurei siltuma nesējs, atverot logu, nekur nevar aizskriet – priekšmeti paliek telpā…
