Informāciju par Bērziņa promocijas darba kvalitāti LU neatzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu 0
Latvijas Universitāte (LU) saņemto informāciju par universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem neatzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, aģentūru LETA informēja augstskolas Akadēmiskās ētikas komisija.
Komisija izskatījusi tai adresēto ziņojumu par akadēmiskās ētikas pārkāpumiem LU profesora Bērziņa akadēmiskajā darbā. Pamatojoties uz to, ka LU saņemto ziņojumu nav atzinusi par trauksmes cēlēja ziņojumu, komisija lēmusi neizskatīt saņemto informāciju Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat komisija aicina LU vadību sniegt publisku paziņojumu par to.
Komisija atzīst nepieciešamību vērtēt saņemtajā ziņojumā ietvertos un publiski izskanējušos apgalvojumus par plaģiātu, taču vienlaikus uzsver, ka tās kompetencē nav vērtēt iespējamā plaģiāta pazīmes zinātniskajos darbos. Šī funkcija, saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, parasti tiek deleģēta LU rektora izveidotai ekspertu komisijai, pēc kuras sniegtā atzinuma galīgo lēmumu pieņem LU rektors vai viņa pilnvarota persona.
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju un atzīstot nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot akadēmiskā godīguma kultūru LU, komisija aicina augstskolas vadību veicināt LU saimē diskusijas par akadēmiskā godīguma prasību pilnveidošanu un ievērošanu LU studentu noslēguma darbos un zinātniskajās publikācijās. Komisija apliecina gatavību savas kompetences ietvaros piedalīties diskusijās un sniegt ierosinājumus akadēmiskā godīguma kultūras veicināšanai LU.
Kā ziņots, LU atbilstoši Trauksmes celšanas likumam saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem. LU norādīja, ka šāda informācija liek augstskolai ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti. Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām, un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.
Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, LU nodevusi informāciju izvērtēšanai arī Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.
Bērziņš bija viens no diviem kandidātiem uz LU rektora amatu, konkurējot uz šo amatu ar pašreizējo augstskolas vadītāju Indriķi Muižnieku.
Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka ziņojuma saņemšanu saista ar LU rektora vēlēšanām. “Man ir ļoti žēl, ka sāncensība par LU rektora amatu no labāko ideju cīņas ir pārvērsta par dubļu cīņām. Jebkuru cīņu var uzvarēt divos veidos: godīgā veidā – būt stiprākam par pretinieku, vai negodīgā – mēģinot to nomelnot,” pauda Bērziņš.
LETA jau vēstīja, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
Likums stājās spēkā 2019.gada maijā.
Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.
Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.
