Foto – Mārtiņš Mednis

Augusta vidū interneta medijā “Rosbalt.ru” parādījās dramatiska ziņa – “Baltais ērglis pret trejzobi”. Publicētā materiāla būtība izteikta apakšvirsrakstā: “Starp Kijevu, Viļņu un Varšavu eskalējas konflikts, poļu ārzemju pasē var tikt attēloti pieminekļi, kas atrodas Ukrainas un Lietuvas teritorijā.”

Atmaskojums

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Polijā patlaban patiešām izsludināta sabiedriskā apspriešana, kādām vajadzētu izskatīties jaunā parauga pasēm. Tās tiks izgatavotas jau nākamajā 2018. gadā, tātad par godu Polijas neatkarības atjaunošanas simtajai gadadienai. Viens no ierosinājumiem – uz dokumenta lapām vajadzētu attēlot poļu tautai svarīgus simbolus. Pie tādiem pieder arī Aušras vārti Viļņā, kuros atrodas poļu, lietuviešu un baltkrievu godāta Dievmātes brīnumdarītājas svētbilde, un Ličakivskas kapsēta Ukrainas rietumu pilsētā Ļvovā.

Kā paziņojis Polijas Iekšlietu ministrijas preses dienests, pagaidām nekādi saistoši lēmumi par jauno pasu izskatu vēl neesot pieņemti, bet sabiedriskajai apspriešanai esot tikai konsultatīvs raksturs. Maz ticams, ka, ievērojot gan Lietuvas un Ukrainas sabiedrības negatīvo attieksmi, Polijas pasēs tiks attēloti kaimiņu zemju teritorijā esošie vēstures pieminekļi. Taisīt no šīs epizodes kaut kādu milzīgu konfliktu ir stipri vien pārspīlēti, tad kāpēc Krievijas mediji tam pievērsuši uzmanību.

Izcelsme un izplatība

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Krievijai šis strīds ir kā medusmaize. “Rosbalt.ru” publicētais materiāls lieliski iederas rakstu sērijā, kas nu jau vairākus gadus, bet īpaši kopš Krimas notikumiem regulāri parādās Krievijas medijos. Proti, par Molotova-Ribentropa pakta seku likvidēšanu. Loģika ir šāda: ja jau pakts atzīts par noziedzīgu un tā sekas vismaz daļēji novērstas (Polija un Baltijas valstis ir atguvušas neatkarību), tad vajadzētu iet vēl tālāk un atdot visām valstīm to zaudētās teritorijas. Ieguvēji būtu Polija, Rumānija un Slovākija, zaudētāji – Lietuva, Baltkrievija un Ukraina, bet tāda valsts kā Moldova vispār pazustu no Eiropas kartes.

Ar apskaužamu regularitāti tiek ziņots par “pieaugošajiem separātiskiem noskaņojumiem” Aizkarpatu Ukrainā, “poļu Ļvovā” un “rumāņu Černovcos”. Internetā tiek publicētas neskaitāmas kartes, kas attēlo Ukrainu pēc gaidāmā un gluži vai nenovēršamā valsts sabrukuma – Aizkarpatu apgabalu ar galvaspilsētu Užgorodu sev pievieno Slovākija, Černovcu apgabalu jeb vēsturisko Bukovinas novadu – Rumānija, bet pieci Rietumukrainas apgabali (Ļvovas, Ivanofrankovskas, Rovnas, Luckas un Ternopoles) iekļaujas Polijā. Valsts austrumi un dienvidi gluži organiski piekrīt blakus esošajai Krievijai, bet pašai Ukrainai paliek vien neliela teritorija ap Kijevu. Dažkārt netiek aizmirsta arī “jaunā Lietuva”, nu jau bez galvaspilsētas Viļņas, kas tiktu atdota “aplaupītajai” Polijai. Saprotams, šādu “informācijas mīnu” patiesais mērķis ir sēt neticību cilvēkos, nesaprašanos starp valstīm un tautām.

Interesanti, ko par šo lietu domā Vladimirs Putins? 2009. gadā, būdams premjerministra amatā, viņš nosodīja Molotova-Ribentropa paktu, gan ar norādi, ka Francija un Lielbritānija parakstīja būtībā tikpat noziedzīgo “Minhenes vienošanos” par Čehoslovākijas sadalīšanu. Savukārt 2015. gadā jau prezidents Putins aizstāvēja paktu ar nacistisko Vāciju, jo Padomju Savienība tādējādi vēlējusies “izvairīties no kara”.

Bet atgriezīsimies pie “izirstošās Ukrainas”. Tautas gudrība saka – labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Šīs rindas es rakstu bijušajā Austrijas un Rumānijas, tagad Ukrainas pilsētā Černovcos. Lai gan pilsētā dzīvo ievērojama rumāņu kopiena, nekādi “separātiski noskaņojumi” te nav jūtami. Tieši otrādi – jaunā Ukrainas valsts ap sevi apvienojusi visas Bukovinā dzīvojošās tautas. Kad pirmo reizi viesojos Černovcos nu jau tālajā 1984. gadā, pilsētas ielās skanēja krievu valoda. Šodien te dzird vien ukraiņu un retumis arī rumāņu. Tas, kas te ir noticis – agrāk krieviski runājošie ukraiņi ikdienas saskarsmē sākuši lietot dzimto valodu. Jautāti par iespējamo pievienošanos Rumānijai, cilvēki vien smejas vai neizpratnē rausta plecus. Tātad vienas paaudzes laikā jaunajai Ukrainas valstij izdevies neatgriezeniski nostiprināties pat šajā “separātistu perēklī”!

Savukārt Krievijas mediji man atgādina Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romānā “Zelta teļš” tēlotās “pikē vestes”, jocīgus večukus no Černomorskas (starp citu, ar šo pilsētu autori domāja Odesu), kuri katru dienu pulcējās pie kādreiz tik iecienītās kafejnīcas “Florida”, tagadējās ēdnīcas Nr. 68, sprieda par politiku un katru notikumu pasaulē uzskatīja par zīmi, ka Černomorska drīzumā tikšot izsludināta par brīvpilsētu. Šodien nu jau moderno laiku “pikē vestes” gaida drīzo Ukrainas sabrukumu.

Atbalsta