Sandra Dieziņa: Piena produkti dārgāki par 40%, bet mājokļa uzturēšana dārgāka par 51% 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlija inflācija atkal mērāma ar divciparu skaitli – Centrālā statistikas pārvalde vakar ziņoja, ka gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 21,5%. Labā ziņa – cenu kāpumā esam nedaudz iepalikuši attiecībā pret abām kaimiņvalstīm – Igaunijā jūlija inflācija bija 22,8%, bet Lietuvā – 21,6%, taču atšķirības nav būtiskas – vien daži procentpunkti. Šāds cenu kāpums nevienu gan nav pārsteidzis nesagatavotu, jo ekonomisti iepriekš jau brīdināja par līdzīgu scenāriju. Tomēr ir dažas lietas, kas patērētājus patiesi uztrauc.
Pirmkārt, joprojām strauji turpina pieaugt cenas pārtikai. Ja salīdzina situāciju pirms gada, piena produkti kļuvuši dārgāki par teju 40%, siers un biezpiens – par 34%, maize – par 28%, bet augu eļļa gandrīz uz pusi kļuvusi dārgāka. Miltu un citu graudaugu cena augusi pat par 57%, makaronu cena – par 36%, bet rīsi sadārdzinājušies par 31%.
Lai arī iepriekšējos gadus, ienākoties jaunajai ražai, augļi un dārzeņi kļūst lētāki, šogad cenas aug. Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, svaigi dārzeņi kļuva par 12% dārgāki, svaigi augļi – par 13%, bet kartupeļi – par 7,5%.
Tas nozīmē vienu – iedzīvotājiem pārtikai nākas tērēt salīdzinoši vairāk un šis faktors komplektā ar pieaugošo energoresursu cenu rada lielu spriedzi mājsaimniecībām, kas, tuvojoties rudenim, noteikti pieaugs.
Otrkārt, gada laikā par 51% sadārdzinājās ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu līmenis. Tas nozīmē dārgāku dabasgāzi, cieto kurināmo, elektrību un siltumenerģiju.
Un nenoliedzami dārgāka kļuvusi arī atkritumu izvešana, kanalizācija un mājokļa remontdarbi. Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas jūlijā veidoja vairāk nekā trešdaļu no inflācijas un pagaidām nekādus uzlabojumus neredz.
Treškārt, degvielas cenu pieaugums uz pusi sadārdzinājis dažādu ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas. Te gan nākas atzīmēt jau iepriekš vēstīto par mazumtirdzniecības aktivitāti.
Proti, jau iepriekšējos mēnešos bija redzams, ka samazinās autodegvielas tirdzniecība – piemēram, jūnijā kritums bija par 8,6%. To, visticamāk, veicināja augstās degvielas cenas, kas ir licis autovadītājiem pārskatīt savus ikdienas ieradumus, īpaši jau vasaras laikā. Jūnijā redzama mazumtirdzniecības apjomu lejupslīdoša tendence, kas turpmākajos mēnešos varētu tikai pieaugt.
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, inflācija pieauga par 2,2%. Kā lēš vairāku banku analītiķi, inflācijas sprints turpinās.
Nākas vien piekrist SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, ka pašreizējais temps rada aizvien lielāku negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, kuras kritums paātrinās.
Turklāt korekcijas patēriņā kļūst aizvien izteiktākas, bremzējot ekonomisko aktivitāti.
Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem – kad pašreizējais inflācijas temps sāks normalizēties? Kā jau ekonomists vēsta, “to primāri noteiks enerģijas cenu turpmākais vektors, kas būs nosakāms nākamā gada sākumā”.
Ja taupības pasākumi būs veiksmīgi, enerģijas ražošanai būs labi apstākļi un ziema nebūs pārāk auksta, tad negatīvā ietekme būs mazāka. Pretējā gadījumā enerģijas cenu griesti var kāpt straujāk.
Jārēķinās, ka gada beigās spēkā stāsies Krievijas naftas produktu sankciju ietekme, un tas nozīmē vienu – inflācija savu pīķi var sasniegt nākamā gada sākumā. Taču labā ziņa ir tā, ka jūlijā pasaulē pārtikas cenas sāka samazināties, kas atstāja ietekmi uz graudaugu, augu eļļu, cukura un citu preču cenām, un jācer, ka šim procesam būs turpinājums.
Skaidrs ir viens – inflācija tuvākajos mēnešos nerimsies un iedzīvotājiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane brīdina: “Gribētos teikt, ka inflācija sasniegusi augstāko virsotni, tomēr priekšā vēl kritiski mēneši, kad tās rādījums mūs var turpināt pārsteigt.”
Rudens pusē inflāciju varētu sabremzēt plānotais valdības atbalsts, kas palīdzētu šo sarežģīto laiku pārvarēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tiesa, šim atbalstam jābūt mērķētam un ļoti savlaicīgam. Valdības solīto 350 miljonu eiro palīdzību var nākties pārskatīt šīs summas paaugstināšanas virzienā.
Pagaidām izskatās, ka straujo izmaksu pieaugumu pilnībā neizdosies kompensēt un jostas savilkšana jau kļuvusi par reālu scenāriju.
Jācer, ka vieglāk to būs pārdzīvot tiem, kas domā par sava patēriņa pārskatīšanu un izmaksu optimizēšanu. Tautas valodā runājot, taupīšanai turpmāk būs liels svars.
