Inflācijas rekords: Kā ar to cīnās argentīnieši? 30
Argentīniešiem nav sveši ekonomiskie satricinājumi, jo pēdējo desmitgažu laikā viņi ir piedzīvojuši vairākas finanšu krīzes. Taču, inflācijai pieaugot virs 100% un Argentīnas valūtas – peso – vērtībai strauji krītoties, argentīnieši cenšas savilkt galus strauji mainīgo cenu un dzīves dārdzības pieauguma apstākļos, vēsta “BBC News”.
Reportieris Vallijs Fonteins runājis ar argentīniešiem, lai noskaidrotu viņu stratēģijas, kā “savilkt galus kopā”.
- Pērciet tagad, maksājiet vēlāk
Argentīnas gada inflācijas līmenis februārī pirmo reizi vairāk nekā 30 gadu laikā pārsniedza 100% atzīmi. Tas nozīmē, ka daudzu patēriņa preču cenas gada laikā ir dubultojušās.
Līdz ar to ietaupījums kādam īpašam pirkumam vai pat ikdienas precēm var nozīmēt, ka pēc dažiem mēnešiem vai pat nedēļām būs jāmaksā augstāka cena.
Atbilde? Bezprocentu kredīta izmantošana.
Monikai, digitālajai māksliniecei no Buenosairesas, pieeja “pērc tagad maksā vēlāk” palīdz pat tēlotājmākslā, taču kāds 27 gadus vecs jaunietis izmanto bezprocentu kredīta iespējas, ko piedāvā daudzi lielveikali un apģērbu veikali.
Parasti maksājumi tiek sadalīti uz 3 mēnešiem un vairāk. Pat tad, ja Monikai nav naudas, lai nopirktu apavu pāri, kas maksā 20 000 peso, viņa tos iegādāsies četrās daļās, nevis riskēs atgriezties veikalā, kad apavu cena būs pieaugusi līdz 25 000 peso.
“Ja nevar maksāt pa daļām, labāk nepirkt,” viņi skaidro.
- Barteris vai maiņa
Tā kā cenas tik strauji pieaug, dažiem argentīniešiem mēneša beigās pietrūkst skaidras naudas, un viņi pat nevar atļauties pamata lietas.
Terēza, apkopēja no Mar del Platas pilsētas, lielāko daļu ienākumu tērē īrei. Vēl liela daļa naudas tiek patērēta, dodoties uz mājām, kuras viņa uzkopj. Viņa sabiedriskajā transportā pavada vismaz četras stundas dienā.
Tā kā 31 gadu vecajai sievietei ir ļoti mazi ienākumi un gandrīz nemaz nav brīva laika, viņai ir maz iespēju nopelnīt papildus. “Kad man beigsies nauda, es braukšu ar stopiem vai iešu kājām,” viņa saka.
Bet kā ir ar citiem izdevumiem? Terēza stāsta, ka līdzīgā situācijā nonākušu cilvēku atrašana viņai palīdzējusi iztikt bez naudas.
“Es pievienojos klubam, kurā cilvēki apmainās precēm. Pagājušajā nedēļā es nomainīju apavu pāri, ko viens no maniem klientiem man iedeva apmaiņā pret pienu, zobu pastu, maizi un citiem pārtikas produktiem.”
- Preču iepirkšana vairumā
Pat tiem, kuriem mēneša beigās varētu būt palicis nedaudz naudas, strauji augošā inflācija ir problēma. Peso ietaupīšana, kad inflācija ir tik augsta, nozīmē, ka ietaupījumi ātri samazināsies.
Ko argentīnieši dara ar naudu, kas viņiem paliek pāri mēneša beigās?
Noira, medicīnas māsa no Mendosas pilsētas, saka, ka cenšas nopirkt lielu daudzumu preču, kas nezaudē vērtību. Viņa glabā šos priekšmetus sava dzīvokļa istabā un mēģina pārdot draugiem un kolēģiem tos, ko pati neizmanto. Noiras istabā tiek glabātās kārbas un burkas ar pārtiku.
“Es vairumā pērku populāras lietas, kas nebojājas, piemēram, kafiju un tualetes papīru, lai novērstu manas algas devalvāciju,” skaidro 59 gadus vecais vīrietis.
Tā kā peso ir tik nepastāvīgs, viņa mēģina apmainīt pret dolāriem visu, kas paliek pāri. ASV valūta tiek uzskatīta par daudz drošāku ieguldījumu. Faktiski dolāra vērtība attiecībā pret peso ir strauji pieaugusi. Aprīļa vienas dienas laikā tas pieauga par 7% tikai 24 stundu laikā.
- Dolāru pirkšana
Lai gan peso ir Argentīnas nacionālā valūta, daudzi argentīnieši, piemēram, Noira, tam maz tic un dod priekšroku jebkuru rezerves peso konvertēšanai dolāros.
23 gadu vecais uzņēmējdarbības students Horhe ne tikai vairāk tic dolāra stabilitātei nekā peso, viņš arī maz uzticas Argentīnas bankām, tāpēc dod priekšroku glabāt savus dolārus mājās.
Viņa neuzticēšanās banku sistēmai sakņojas viņa ģimenes pieredzē ar Argentīnas 2001.gada krīzi, kad valdība tajā laikā noteica ierobežojumus skaidrai naudai, ko argentīnieši varēja izņemt no saviem bankas kontiem.
Bankas sabruka, cilvēku mūža ietaupījumi tika zaudēti uz visiem laikiem. Horhes tēvs zaudēja ietaupījumus 60 000 dolāru vērtībā. “Kad bankas bankrotēja un neatdeva mums naudu, mums nācās pārdot savu māju,” viņš atceras.
Vairāk nekā 20 gadus vēlāk viņš, tāpat kā daudzi citi argentīnieši, joprojām ir piesardzīgs, uzticot bankām savus ietaupījumus. “Man ir pārāk bail likt naudu bankā, tāpēc es pērku ASV dolārus ar visiem neiztērētajiem ienākumiem.” Taču dolāru pirkšana Argentīnā nav vienkāršs darījums.
Valdība ir ierobežojusi dolāru apjomu, ko argentīnieši var iegādāties bankās vai oficiālajās valūtas maiņas vietās, līdz 200 USD mēnesī. Tas ir novedis pie dinamiska neformāla dolāru tirgus, kurā ASV valūta, kas nodēvēta par “zilo” dolāru, tiek pārdota par daudz augstākām cenām.
Lai gan tas ir tehniski nelikumīgi, daudzi argentīnieši, piemēram, Horhe, uzskata, ka ir nepieciešams piekļūt ārvalstu valūtai. “Dolāru pirkšana nav lēta, jo lielākā daļa no tiem ir jāpērk par augstāku “zilā” dolāra kursu,” viņš saka.
30.aprīlī Horhe neformālajā tirgū samaksāja 469 peso tikai par vienu dolāru. Taču viņš uzskata, ka tas ir ieguldījums, ko vērts veikt, jo, viņaprāt, dolārs atšķirībā no peso saglabās savu vērtību.
- Tērēt, tērēt, tērēt
Taču, tā kā zilā dolāra un peso kurss ir tik augsts, daudzu argentīniešu ienākumi nesasniedz ASV valūtas iegādi, pat ja viņi to uzskata par drošāku iespēju.
“Es nevaru atļauties pirkt dolārus, un mani peso manās rokās devalvējas,” saka 25 gadus vecā veikala pārdevēja Roberta.
Tā vietā, lai redzētu, ka viņas nauda zaudē vērtību, viņa tērē tik daudz, cik vien iespējams un cik ātri vien iespējams.
Tā kā cenas pieaug par 6–10% mēnesī, tā ir plaši izplatīta prakse. Taču, pieaugot inflācijai, viņa katru mēnesi saņem mazāk. “Katru mēnesi es nevaru atļauties nopirkt to, ko iegādājos iepriekšējā mēnesī,” viņa skaidro.
