Inflācijas prognoze 2022. gadam – 8,5% 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija (FM) pārskatīja šā gada februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes saistībā ar Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām sakarā ar agresiju pret Ukrainu.
Pēc aktualizētajām prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei pēc tam paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023. gadā tam pazeminoties līdz 3,5%.
Februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas bija paredzētas Latvijas Stabilitātes programmas 2022.–2025. gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadam bija prognozēts gandrīz divas reizes augstāks – 4,0% un 2023. gadam 3,9% apmērā. Savukārt patēriņa cenu pieauguma prognozes bija zemākas – attiecīgi 6,2 un 3,1%.
Zemāku ekonomikas izaugsmes tempu šogad un nākamgad noteiks mazāki eksporta un importa apjomi, kamēr Latvijas uzņēmumi būs pārorientējuši preču un pakalpojumu eksportu no sankcijām pakļautajām agresoru valstīm uz jauniem noieta tirgiem. Latvijas preču eksports uz Krieviju pagājušajā gadā veidoja 7,3% no kopējā Latvijas eksporta, kamēr Baltkrievijas un Ukrainas daļa Latvijas preču eksportā bija attiecīgi 1,1 un 1,4%. Pakalpojumu eksportā Krievijas īpatsvars ir zemāks – 5,3%, ņemot vērā pēdējos gados strauji sarukušo Krievijas kravu tranzītu caur Latvijas ostām un Latvijas atteikšanos no nerezidentu apkalpošanas banku sektorā.
Ekonomisko situāciju negatīvi ietekmēs arī straujais cenu pieaugums, karadarbības, sankciju un piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ strauji augot energoresursu un pārtikas cenām, kā arī uzņēmumu un patērētāju konfidences kritums, attiecīgi samazinot privātā patēriņa un privāto investīciju pieauguma tempus. Vienlaikus izaugsmi palīdzēs uzturēt valsts izdevumu kāpums, palielinot finansējumu aizsardzības vajadzībām, kā arī Latvijas iedzīvotāju un Ukrainas bēgļu sociālajam atbalstam. Būtisks pieaugums šogad gaidāms valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijās, tām par trešdaļu pārsniedzot 2021. gada līmeni.
Līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi un ārējās tirdzniecības sarukumu ar Krieviju un Baltkrieviju darba samaksas pieaugums 2022. gadā var būt nedaudz lēnāks, nekā prognozēts pirms mēneša, tam tomēr saglabājoties spēcīgā 6,0% apmērā, kamēr bezdarba samazināšanās šogad uz laiku apstāsies, tam paliekot pagājušā gada 7,6% līmenī.
