Inflācija turpmākajos vasaras mēnešos sasniegs 3% 0
Augošo naftas cenu dēļ, kā arī ņemot vērā inflācijas palielinošo ietekmi no augstākiem ūdensapgādes un dabasgāzes tarifiem, kuri stāsies spēkā šā gada jūlijā, inflācija turpmākajos vasaras mēnešos pietuvosies 3% līmenim, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijā (FM).
Vienlaikus FM prognozē, ka patēriņa cenu izmaiņu dinamika turpmākajos vasaras mēnešos kopumā saglabāsies tādi pati kā jūnijā.
Patēriņa cenu līmenis 2018.gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 2,8%, tostarp precēm patēriņa cenas jūnijā pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem – par 3,3%. Pēc FM paustā, kaut arī inflācijas līmenis šogad ir samērā svārstīgs, līdz šā gada maijam cenu pieaugums gada griezumā nepārsniedza 2,3%, un tieši preču cenu kāpuma paātrinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, jūnijā nodrošināja vidējā patēriņa cenu kāpuma paātrinājumu.
Tāpat šā gada pirmajos piecos mēnešos kopējais preču cenu pieaugums gada griezumā veidoja 1,5%, bet jūnijā, strauji palielinoties degvielas cenām, preču cenu kāpums bija par vienu procentpunktu augstāks. Savukārt pakalpojumu cenu pieaugums pēdējos mēnešos nav būtiski mainījies un kopumā attīstās paredzami un bez būtiskām svārstībām, pauda ministrijā.
FM norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šā gada jūnija beigās naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un citas pasaules lielākās naftas ieguvējvalstis vienojās par naftas ieguves apjomu palielināšanu, naftas cenas pasaules biržās turpina palielināties, un jūlija vidū “Brent” markas jēlnaftas cena par vienu barelu pietuvojās 80 ASV dolāru atzīmei. “Naftas cenu kāpumu šobrīd ietekmē gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori. Sliktā ekonomiskā situācija Venecuēlā, atjaunotās sankcijas pret Irānu un iespējami naftas piegādes traucējumi no Norvēģijas sakarā ar gaidāmo šīs valsts naftas ieguves uzņēmumu darbinieku streiku negatīvi ietekmē naftas piedāvājumu pasaules biržās,” uzsvēra ministrijā.
Savukārt, augošais degvielas patēriņš, it īpaši ASV, saistībā ar vasaras atvaļinājumu periodu ietekmē naftas cenu no pieprasījuma puses. Tādējādi naftas cenas pasaules biržās palielinās un tiešā veidā atspoguļojas arī degvielas uzpildes stacijās Latvijā. “Tā jūnijā degvielas cenas bija par 17,5% augstākas nekā iepriekšējā gada jūnijā, kas ir straujākais pieaugums kopš 2017.gada aprīļa. Augstākas degvielas cenas izskaidro vienu procentpunktu no patēriņa cenu izmaiņām jūnijā, kas ir lielākā ietekme starp visām preču un pakalpojumu patēriņa grupām,” skaidroja FM
Atbilstoši ministrijas prognozēm, ja naftas cenas būtiski nemainīsies un svārstīsies ap 80 ASV dolāriem par barelu, sagaidāms, ka degvielas cenu kāpums Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpmākajos šā gada vasaras mēnešos paliks tikpat straujš kā jūnijā.
Savukārt komentējot citu patēriņa preču ietekmi uz inflācijas līmeni, FM atzīmēja, ka būtiska ietekme uz to jūnijā bija mājokļa uzturēšanas preču un pakalpojumu patēriņa grupai. Pēc ministrijā paustā, cietais kurināmais bija par 16,7% dārgāks nekā pirms gada, savukārt siltumenerģija sadārdzinājusies par 2,8%. “Būtiski sadārdzinājās ūdensapgādes pakalpojumi mājsaimniecībām no 3,3% cenu pieauguma vidēji iepriekšējos piecos mēnešos līdz 6,4% jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Cenu palielinājumu jūnijā noteica jaunie SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājas spēkā tieši šā gada 1.jūnijā,” norādīja ministrijā.
Tikmēr runājot par pārtikas cenu kopējo ietekmi uz inflācijas līmeni, FM atzīmēja, ka patlaban tā nav īpaši jūtama, jo jūnijā pārtika bija tikai par 0,4% dārgāka nekā pirms gada, un tās devums patēriņu cenu kāpumā jūnijā veido vien 0,1 procentpunktu, kas, salīdzinot ar degvielas devumu, ir niecīgs.
Vienlaikus FM atzīmēja, ka pārtikas preču grupā vērojama būtiska cenu izmaiņu variācija starp dažādiem pārtikas produktiem. Piemēram, makaronu izstrādājumu, svaigo un atdzesēto zivju cena bija par aptuveni 11% zemāka nekā iepriekšējā gada jūnijā, un cukurs bija par 31% lētāks. Savukārt olas bija par 10,9% un sviests par 20% dārgāks. “Tādējādi tādi cenu lēcieni dažādos virzienos izslēdz viens otru un pārtikas preču grupas vidējais kāpums nav būtisks. Latvija nav izņēmums, un līdzīgi augstākminēto pārtikas cenu pieaugumi un kritumi vērojami arī pasaules tirgos,” skaidroja ministrijā.
Kā ziņots, Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, bet gada inflācija – šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūniju – pakāpusies līdz 2,8%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā audzis par 2,4%.
