Pēteris Strautiņš: Inflācija triumfē, bet tās liktenis ir izlemts 49
Pēteris Strautiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tiešām ir interesanti. Trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Inflācija septembrī sasniedza jaunu augstāko punktu jeb 22,2%. Cenas salīdzinājumā ar augustu pieauga vēl par 1,6%. Inflācijas galvenie sabiedrotie joprojām ir izdevumi par mājokli, pārtiku un transportu, veidojot vairāk nekā četras piektdaļas no kopējā cenu kāpuma.
Lai gan stāvoklis ir sarežģīts, tas nepavisam ne bezcerīgs. Proti, patēriņa cenu kāpums turpinās brīdī, kad to sākotnēji izraisījušie globālie spēki strauji vājinās. Jau jūnijā kopējie izejvielu cenu indeksi sāka lejupslīdi.
Savukārt pēdējos divos mēnešos samazinās gāzes cenas Eiropā un elektrības cenas Baltijā. Tātad patēriņa cenu inflāciju šobrīd nosaka inerce – iepriekš notikušo biržas cenu eksploziju triecienviļņu izplatīšanās patēriņa grozā. Runājot analoģijās, inflācija ir kā suns, kas ir piesiets elastīgā saitē un ieskrējienā to ir nospriegojis līdz galam. Kad inerce izsīks, saite vilks suni atpakaļ, un inflācijas kritums būs ļoti straujš.
Līdz nākamā gada beigām inflācija varētu samazināties līdz nullei un pat paiet zem tās. Tas gan nenozīmē, ka ekonomiskā situācija būs ļoti iepriecinoša. Ekonomikas recesija eirozonā ir neizbēgama, pastāv lieli riski arī pasaules ekonomikai kopumā. Centrālajām bankām ir tik labi izdevies atdzesēt mājokļu tirgu ASV un daudzviet Eiropā, ka dažu mēnešu laikā tajā valdošā eiforija ir pārvērtusies panikā.
Līdz nākamā gada janvārim gada inflācija vēl turēsies apmēram pašreizējā līmenī. Patēriņa cenu indeksā vēl nav atspoguļots pēdējais “Rīgas siltuma” tarifu kāpums, ko valsts atbalsts kompensēs tikai daļēji. Pēc tam biržas notikumu pārnešana uz patēriņa groza enerģijas sadaļu būs kopumā noslēgusies, taču vēl turpināsies netiešā ietekme uz citām precēm un pakalpojumiem.
Vienlaikus jau sāks iedarboties enerģijas vairumcenu samazināšanās, kas pēdējo divu mēnešu laikā ir bijusi tiešām iespaidīga.
Oktobra pirmajās 10 dienās vidējā elektrības cena “Nordpool” Latvijas zonā ir 219 eiro par MWh, septembra vidējā cena bija 351, bet augustā – 468 eiro. Tātad vairāk nekā divkāršs kritums! Protams, var grūti nopūsties par to, ka 2019. gada vidējā cena bija 46,27 eiro par MWh. Diezgan cerīgs izskatās arī gāzes tirgus. 10. oktobrī cena piegādei pēc mēneša nokritās līdz 153 eiro par MWh, kas ir zemākais līmenis kopš šī gada 1. jūlija.
Oktobra pirmajās dienās no 336 līdz 269 eiro par tonnu nokritusies ogļu cena Eiropā, kas atkal jau ir zemākā cena kopš maija sākuma. Pirms dažām dienām pasauli sabiedēja OPEC lēmums par ražošanas samazināšanu; tā ietekme ir jūtama, taču ne īpaši liela. Naftas cenas palielinājās apmēram par 10%, kas nozīmē degvielas cenu kāpumu patērētājiem par apmēram 5%.
Globālo inflācijas vilni ietekmēja ne tikai enerģijas biržas cenas. Pandēmijas veicinātais virsnormas pieprasījums pēc precēm paaugstināja izmaksas dažādos vērtības ķēžu posmos. Šobrīd šīs ķēdes strauji atslābst un jaudu trūkumu strauji nomaina pārpilnība. Īpaši uzkrītošs bija kuģu transporta izmaksu kāpums.
Globālais konteineru pārvadājumu frakta indekss “Freightos” kopš augstākā punkta sasniegšanas pērn septembrī jau samazinājies trīskārt, tiesa, tas joprojām ir divreiz augstāks par vēsturisko normu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņo, ka jau sesto mēnesi pēc kārtas samazinās pārtikas cenas biržās.
Inflāciju samazinājuma virzienā ietekmēs arī valsts atbalsta pasākumi, daži no tiem būs pat ļoti nozīmīgi. Piemēram, no 1. oktobra pirmajām 100 Kwh, tātad vairāk nekā pusei no vidējās mājsaimniecības elektrības patēriņa, būs fiksēta cena jeb 16 centi par kWh.
Sagaidāms, ka noturīgs dzīves līmeņa kāpums valstī atsāksies 2024. gadā. Lai arī notikumi biržās jau skaidri iezīmē ceļu uz cenu stabilizāciju, laiks līdz nākamajai vasarai patērētājiem vēl būs grūts.
* bankas “Luminor” ekonomists
