Inflācija šobrīd ir savaldīta! Rutkaste atklāj, cik drīz tiks samazinātas kredītu procentu likmes 29
Inflācija ir nelabvēlīga iedzīvotājiem, jo sadārdzina ne tikai kredītus, bet arī pārtikas preces, būvmateriālus, jebko un beigās cilvēkam par visu ir jāmaksā vairāk.
“Inflācija šobrīd ir savaldīta. Tā ir samazinājusies un arī tie riski, ka tā varētu nākotnē pieaugt, mazinās, līdz ar to šobrīd finanšu tirgi sagaida un arī daudzi Eiropas centrālo banku prezidenti minējuši savā komunikācijā, ka, ja nebūs papildus negatīvi pārsteigumi ar inflāciju, jūnijs ir tas laiks, kad kredītu procentu likmes Eiropā varētu samazināties,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atklāj Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Jau ziņojām, ka, ja Eiropas Centrālā bankas (ECB) procentu likmju pazemināšana iekavēsies, tas var turpināt negatīvi ietekmēt gan kredītu tirgu, gan ekonomikas izaugsmi, aģentūru LETA informēja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andra Lāriņš.
Jo īpaši negatīva ietekme varētu būt, ja inflāciju sāks spiest uz augšu energoresursu cenas, kuras ECB monetārā politika nevar ietekmēt, skaidro Lāriņš.
Ja nepatraucēs nekas negaidīts, jau 6.jūnijā Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost, uzskata Lāriņš.
Viņš skaidro, ka tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019.gada rudens. 2019.gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no mīnus 0,4% uz mīnus 0,5%, bet pēc tam no 2022.gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.
Tāpat Lāriņš atgādina ECB prognozi, kas liecina par gaidāmo likmju samazinājumu – “nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās”.
Vienlaikus finanšu eksperts arī atzīst, ka pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).
Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10.martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eirozonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums, sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību.
Pagaidām ar vislielāko varbūtību jūnijā tomēr tiek gaidīts eiro procentu likmju pazeminājums, kuram tirgus jau kādu laiku ir aizgājis pa priekšu, jo kopš pagājušā gada beigām visu termiņu EURIBOR procentu likmes ir zem ECB depozīta procentu likmes (4%) atzīmes.
Lāriņš vērš uzmanību, ka augstas procentu likmes komplektā ar inflācijas atdzīvošanos būtu bīstama kombinācija, jo pēc ECB vārdiem “…kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms februārī pieauga nedaudz ātrāk – gada kāpuma temps bija 0,4% (janvārī – 0,2%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika februārī nemainījās (gada pieauguma temps – 0,3%)”.
Aizkulisēs tiek “lauzti šķēpi” par to, kurš būs pirmais, kurš pazeminās procentu likmes – ECB vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), informē Lāriņš. Likmju pazemināšanas uzvarētāja titulu tikmēr martā paņēma Šveices centrālā banka. Bet, kas attiecas uz ASV un eirozonu, kaut ko skaidrāk varēs prognozēt pēc ASV FRS vadītāja preses konferences 1.maijā. Tā kā svaigākie ekonomikas dati neatbalsta dolāra procentu likmju pazemināšanu 1.maija sapulcē, tad, ja ECB jūnijā izšķirsies par likmju pazeminājumu, tā vismaz par sešām dienām apsteigs ASV FRS, jo ASV FRS tiksies 12.jūnijā.
Šai “neoficiālajai” sacensībai nav lielas nozīmes Latvijas kredītu ņēmēju dzīvē, bet tas ietekmē eiro un dolāra attiecības un mazāk populārās garāko termiņu procentu likmes, skaidro Lāriņš. Viņš norāda, ka šobrīd Latvijā, šķiet, visiem, kuriem pienākas, jau vajadzētu būt saņēmušiem vēstules no bankām par aprīlī no VID sagaidāmo naudu, bet, lai ekonomika saņemtu reālu papildus degvielu, ir vajadzīgs likmju pazeminājums, kurš palielinātu interesi ņemt jaunus kredītus.
Jau ziņots, ka ECB ceturtdien piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.
ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.
