Nomainīju vasaras riepas. Par 10 eiro dārgāk nekā pirms gada. Vai nav par skarbu? 81
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nomainīju vasaras riepas. Par 10 eiro dārgāk nekā pirms gada. Darīju to darbnīcā, kuru par savu saucu jau trešo gadu. Un mainīt adresi nedomāju arī nākamajā pavasarī. Tomēr…
Pērnruden no manis par šo pakalpojumu paņēma nepilnus 40 eiro.
Drusku vairāk nekā uzgaidāmajā telpā pie sienas redzamajā cenrādī, bet atkāpe bija saprotama – es katrā maiņas reizē lūdzu montēt nevis četrus, bet piecus riteņus. Vienu rezervē, jo tālākos braucienos ciest nevaru piedāvājumu iztikt ar četriem un remonta komplektu.
2021. gads. Cenrādis pie sienas tas pats. Procedūra tā pati. Paveikta meistarīgi. Stunda nepaiet. Eju pie kases. Un man paprasa par 10 eiro vairāk.
50 eiro par stundu viena zibenzeļļa darba? Papildu detaļu vai materiālu praktiski nav. Telpas (ap 100 m2, trīs darba posteņi, tātad arī stundas ieņēmums trīskāršs) un ierīču izmantošana tik dārga? Kasi apkalpojošai meitenei saimnieki maksā kā ministrei?
Vai pārāk devīgi silda un izgaismo par servisu trīsreiz lielāko krāšņo riepu un disku izstādes/tirdzniecības telpu, kurā šajā manā stundā kāju nespēra neviens klients?
Šā vai tā – mazliet skumji. Uzņēmumu vārdā nesaukšu, jo līdzīgas problēmas pašlaik līdzīgi risina arī citi.
Konkrēta antireklāma nebūtu objektīva. Ieteikums tikai viens – varbūt tomēr par pakalpojuma cenu jautājiet iepriekš. Un – ja skopums uzvar – mēģiniet pameklēt kādu darbnīcu, kura epidēmijas laika ekonomiskās problēmas uz klientu pleciem noveļ rāmāk.
