Inficēto rekordskaits, mediķi izolācijā, sportisti karantīnā…Tagad ar infekcijas perēkļiem cīnīšoties citādāk nekā pavasarī 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daugavpilī un Kuldīgā Covid-19 izplatības dēļ no 1. līdz 14. oktobrim ieviesīs ierobežojumus, tostarp pasākumos iekštelpās vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 500 cilvēku, bet sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa nevarēs atrasties vairāk par astoņiem apmeklētājiem. Tā vakar ārkārtas sēdē lēma Ministru kabinets.
Veselības ministre Ilze Viņķele skaidroja, ka jautājums par Kuldīgu un Daugavpili ticis risināts steidzamības kārtā, lai pašvaldības no ceturtdienas varētu pārkārtot dzīvi.
Trešdien Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Latvijā ir reģistrējis ļoti augstu jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu – 95, un straujš saslimšanas gadījumu pieaugums ir tieši Daugavpilī un Kuldīgā.
Pēc SPKC datiem, Kuldīgā 51 personai un Daugavpilī 74 personām konstatēts vīruss (14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs attiecīgi Kuldīgā ir 155 uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Daugavpilī – 72,6; valstī vidējais tas ir 17,6).
“Tādējādi pēdējo dienu laikā gan Kuldīgā, gan Daugavpilī Covid-19 izplatība ir sasniegusi augstu riska līmeni un ir jāievieš gan cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, gan jānosaka mutes un deguna aizsegu lietošanas prasības,” pauda Veselības ministrijā. Abās pilsētās ieviesti dažādi ierobežojumi.
Daugavpils hokejisti pilsētā ir ienesuši Covid-19 ne tikai sportistu, bet arī ledus halles darbinieku vidū. SPKC pirms dažām dienām, reģistrējot pirmos četrus saslimšanas gadījumus hokeja komandā “Dinaburga”,
nolēma veikt testus ne tikai visiem komandas hokejistiem, bet arī treneriem, ledus halles un dienesta viesnīcas darbiniekiem. Līdz ar to vienā diennaktī tika atklāti 34 saslimšanas gadījumi,
pastāstīja SPKC Infekciju slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pagaidām SPKC nav precīzi zināms, tieši kurš ir sākotnējais infekcijas avots. “Vispirms saslima pieaugušo hokeja komandas pārstāvji, kuri, visticamāk, tālāk inficēja jauniešus, kuriem ir ciešs kontakts ar vecākajiem kolēģiem, trenējoties nometnēs un kopīgi piedaloties čempionātos, kā arī kontaktējoties internātā.
Iespējams, ka vīrusu uzdāvināja viesu sportisti no Krievijas vai arī Rīgas “Dinamo” hokejisti, ar kuriem “Dinaburgai” bija dažas spēles. Hokejisti un darbinieki atrodas karantīnā, tāpēc ledus halle ir slēgta, arī ledus skolā hokejisti un daiļslidotāji nenodarbojas.
Sportisti patlaban atrodas izolācijā,” pastāstīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.
Hokejisti ir arī no vispārizglītojošām skolām, un viņi bijuši kontaktā ar saviem klasesbiedriem, līdz ar to šīs klases vienpadsmit Daugavpils skolās, kur bijis kontakts, atrodas karantīnā, un skolēni un pedagogi strādā attālināti.
Hokejisti infekciju esot ievazājuši arī Daugavpils Universitātē, tāpēc arī tur studijas daļēji notiekot attālināti. “Diviem jauniešiem no hokeja komandas, kuri ir arī studenti, bija pozitīvs tests. Viņi bija kontaktējušies ar saviem grupas biedriem, un tagad visi atrodas karantīnā,” pastāstīja Dukšinskis.
Sportot neaizliegšot
Vai pēc infekcijas izplatības sportistu vidū tiks veikti arī kādi sporta pasākumu ierobežojumi? J. Perevoščikovs:
“Sportisti tiek ļoti stingri uzraudzīti, viņiem ļoti bieži veic testus un līdz ar to ir iespējams maksimāli ātri noteikt saslimšanas gadījumus. Tas kompensē risku nekontrolētai slimības izplatībai. Labāk lai šis process ir kontrolēts nekā noteikti ierobežojumi, kas pilnībā aizliedz sportot.
Mēs aicinām cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem un atcerēties, ka tomēr distance divi metri nav tukši vārdi, tā ir jāievēro
un jāatgriežas pie tā, ko mēs darījām pavasarī un vasaras sākumā – nekontaktējieties bez vajadzības ar citiem cilvēkiem, neejiet, kur cilvēki drūzmējas, veikalos ievērojiet distanci.
Aicinām darba devējus padomāt par darbinieku drošību, lai viņiem būtu radīti tādi apstākļi, kas neļautu infekcijai izplatīties. Jo mazāk darbinieku atrodas vienā telpā, jo labāk.”
Mediķi izolācijā
Vīruss ienests arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur izolācijā patlaban atrodas pieci mediķi. “Viņiem pašizolācijas periods tika pagarināts, jo pēc 14 dienām, paņemot testu, izrādījās, ka vīruss joprojām ir aktīvs,” pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs.
Mediķi inficējušies no kādas pacientes, kurai neesot bijis saslimšanas pazīmju, kad viņa nokļuvusi uzņemšanas nodaļā.
Tikai stacionārā atklājies, ka paciente ir inficējusies, un saslima ārsti, kas ar viņu bijuši kontaktā.
Infekcijas tālākā izplatība gan esot novērsta. Slimnīcā ieviesti stingri profilakses pasākumi, katru dienu tiekot testēti uzņemšanas nodaļas, operāciju bloka, reanimācijas nodaļas, invazīvās kardioloģijas nodaļu mediķi, kā arī tās personas no administrācijas, kuras ikdienā atrodas tuvā kontaktā ar kolēģiem vai pacientiem.
Cilvēkiem jāievēro profilakses prasības
J. Perevoščikovs pastāstīja, ka Kuldīgā esot atklāts vairāk infekcijas izplatības perēkļu, nekā konstatēts sākotnēji. “Pirmie gadījumi bija saistīti ar uzņēmumu “Kuldīgas tekstils”, un mēs darām visu iespējamo, lai infekcija no turienes neizplatītos tālāk. Atklājušies arī tādi saslimšanas gadījumi, kas nav saistīti ar šo uzņēmumu, kā arī atsevišķi gadījumi ir konstatēti bērniem,” pastāstīja epidemiologs.
J. Perevoščikovs skaidroja, ka siekalu tests, ko veic tikai Kuldīgā, ir izdevīgs, jo ar to var pārbaudīt vairāk cilvēku īsākā laikā, nekā veicot standarta procedūru, kad tiek ņemta gļotādas uztriepe no deguna un kakla. Divu dienu laikā esot veikti 1600 testi un atklātas 17 inficētas personas.
“Ja siekalās ir vīruss, tas nozīmē, ka organismā vīruss ir pietiekami lielā daudzumā. Tāpēc pilnībā varam paļauties uz šo testu,” atzina Perevoščikovs.
Viņš uzskata, ka tagad, salīdzinot ar pavasari, kad par koronavīrusu bija daudz nezināmā, esot iegūta tik liela pieredze, ka uz slimības izplatību ļauj paskatīties labāk.
“Nav nepieciešams veikt papildu ierobežošanu pilsētās, kur nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Arī Eiropas Komisija aicina valstis rīkoties mērķtiecīgāk. Jebkuri ierobežojumi sociālajai dzīvei, darba aktivitātēm ir sitiens ekonomikai.
Savukārt pilsētās, kur slimības rādītāji ir diezgan augsti, vajadzētu pakāpeniski stiprināt ierobežojošos pasākumus. Bet tik un tā, ja cilvēki neievēros elementārās profilakses prasības, apturēt vīrusa izplatību būs ļoti grūti.”
Epidemiologs informēja, ka SPKC vērtēs nedēļas rādītājus, lai lemtu, kurās vietās būtu nepieciešamas stingrākas prasības.
Katra diena esot atšķirīga – pagaidām neesot bijis vairāk par 1–2% pozitīvo testu no visiem diennakts laikā veiktajiem testiem. Vairāk nekā 20 valstīs šis radītājs esot sasniedzis un pat pārsniedzis trīs procentus.
“Tas nozīmē, ka vīruss izplatās masveidā. Mums jāskatās, cik nozīmīgi ir uzliesmojumi, cik ir pozitīvu testu īpatsvars un cik cilvēku ir hospitalizēti.
Pagaidām mēs domājam par ierobežojošiem pasākumiem konkrētās vietās, kur saslimstības rādītāji patiešām ir augsti, proti, Daugavpili un Kuldīgu,” sacīja epidemiologs.
