Inficēja miljoniem cilvēku un pazuda: zinātnieki joprojām meklē atbildes, kas izraisīja noslēpumaino “miega slimību” 0
Letarģiskais encefalīts, ko dēvē par “miega slimību”, ir reta un noslēpumaina neiroloģiska slimība, kas izraisa smadzeņu iekaisumu un dažādus neiroloģiskus un psihiskus simptomus. Slimība izraisīja globālu epidēmiju 20. gadsimta sākumā, inficējot vairāk nekā miljonu cilvēku. Slimības izcelsme līdz pat šai dienai mulsina zinātniekus – jautājums, uz kuru tā arī nav rasta atbilde, ir: kas to izraisīja?
Letarģiskais encefalīts pirmo reizi tika konstatēts 1917. gadā Vīnē. Sākotnēji tā simptomi atgādināja gripu. Tomēr slimības gaita būtiski atšķīrās no gripas un izpaudās ārkārtīgi dīvaini.
Daži pacienti cīnījās ar nepārvaramu miegainību, kamēr citi cieta no smaga bezmiega.
Aptuveni puse nomira šajā agrīnajā fāzē, bet tiem, kas izdzīvoja, šī slimība atstāja smagas sekas, piemēram, trīci, muskuļu stīvumu. Daudziem attīstījās monotona vai neskaidra runa. Dažiem mainījās garastāvoklis, uztvere, uzvedības izmaiņas, tostarp psihoze. Smagos gadījumos pacienti nonāca komas stāvoklī.
Par šo slimību daudzi uzzināja, pateicoties 1990. gada filmai “Pamošanās” ar Robertu De Niro galvenajā lomā. Filma uzņemta pēc neirologa Olivera Saksa sarakstītās grāmatas motīviem, kurā viņš aprakstījis pieredzi darbā ar pacientiem, kuri atradās gandrīz komatozā stāvoklī vairākus gadu desmitus, raksta izdevums “The Conversation”.
Viņš aprakstīja plašu šīs slimības simptomu klāstu, tostarp dīvainu uzvedību, piemēram, kleptomāniju.
Šī dīvainā simptomu kombinācija un skaidra cēloņa trūkums daudzus gadus ir mulsinājis pētniekus – zinātnieki ilgstoši nevarēja noteikt slimības cēloni. Tika pieļautas dažādas hipotēzes, sākot no vides ietekmes līdz infekciju izraisītājiem.
Pēkšņais letarģiskā encefalīta sākums aptuveni tajā pašā laikā, kad sākās spāņu gripas pandēmija, radīja teoriju par iespējamo vīrusu saistību.
Tomēr turpmākajos pētījumos tika konstatēts, ka saslimušo smadzeņu audos ir maz pierādījumu par gripu, tādējādi apšaubot šo hipotēzi.
Saskaņā ar arhīva pētījumiem, kuros tika analizēti 600 slimības gadījumi, tikai nelielam skaitam pacientu pirms encefalīta diagnosticēšana bija gripai līdzīgi simptomi. Tas vēl vairāk vājināja teoriju par vīrusu.
Vēlāk zinātnieki pieļāva, ka letarģiskā encefalīta pamatā varētu būt autoimūna reakcija.
Autoimūnas slimības rodas, kad organisma imūnsistēma uzbrūk pašas šūnām. Piemēram, multiplās sklerozes gadījumā imūnsistēma uzbrūk smadzeņu nervu šķiedru aizsargapvalkam.
Letarģiskā encefalīta gadījumā pētnieki pieļauj, ka antivielas, iespējams, ir vērsušās pret smadzeņu šūnām, izraisot unikālus neiroloģiskus simptomus.
Lai gan pēdējais zināmais izdzīvojušais letarģiskā encefalīta slimnieks nomira pirms diviem gadu desmitiem, izpratne par šo slimību varētu palīdzēt sagatavoties nākotnes neiroloģiskām epidēmijām, uzskata zinātnieki.
Autoimūnajam encefalītam, kuras laikā imūnsistēma uzbrūk smadzeņu šūnām, ir simptomi, kas sakrīt ar letarģisko encefalītu, piemēram, garastāvokļa izmaiņām un kognitīviem traucējumiem.
Šī saikne ļauj zinātniekiem izteikt pieņēmumu, ka infekcijas izraisītājs var izraisīt autoimūno reakciju.
Šī izpratne var būt būtiska, lai novērstu šādas epidēmijas nākotnē.
Taču skaidra priekšstata, kas izraisīja šo “miega slimību”, joprojām nav.
