Infektologs Dumpis: Mēs nevaram atļauties riskēt, kā to dara Vācija un Zviedrija 0
Ņemot vērā, ka Latvijas slimnīcu infrakstruktūra un medicīniskā personāla resursi pēdējos gados ir novājināti un prasa nopietnu pārstrukturēšanu, lai tiktu galā ar pieaugošu pacientu plūsmu, diez vai būtu lietderīgi atcelt Covid-19 epidēmijas dēļ valstī noteiktos ierobežojumus, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.
“Mēs nevaram atļauties riskēt, kā to dara Vācija un Zviedrija, kuru lieliski attīstītās intensīvās terapijas nodaļas ir plānveidīgi gatavotas šādiem pārbaudījumiem,” izteicās speciālists un atzīmēja, ka Covid-19 jomā situācija joprojām ir nestabila. Infektologs domā, ka Latvijā ieviestie ierobežojumi ir salīdzinoši nelieli uz citu valstu fona.
“Kopumā tendence rāda, ka ieviestie piesardzības pasākumi darbojas,” vērtēja Dumpis.
Pagājušās nedēļas kritumu jaunu pacientu skaitā speciālists skaidro ar to, ka iepriekš daudzi gadījumi bija saistīti ar atbraucējiem no ārzemēm un viņu kontaktpersonām.
Savukārt aizvadītajā nedēļa gadījumi bija epidemioloģiski sarežģītāki, daži saistīti ar veselības aprūpes iestādēm un aprūpes namiem, turklāt tika konstatēts uzliesmojums patversmē. “Šiem uzliesmojumiem var būt nopietnākas sekas,” brīdināja infektologs.
Pašreizējo notikumu attīstību Latvijā Dumpis redz kā analoģisku Slovākijā un Gruzijā, kas pagaidām ir tās valstis, pēc kuru datiem šķiet, ka epidēmija ir zināmā mērā kontrolēta no paša sākuma. Pēc infektologa paustā, Latvijas situācija atšķiras arī no Igaunijas un Lietuvas, kur ir ieviesti stingrāki piesardzības pasākumi.
“Iespējams, ka mūsu sākotnējā reakcija bija mērķtiecīgāka,” pieļāva speciālists un, pamatojot savu minējumu, norādīja, ka “testēšana un kontaktu meklēšana bija viena no mūsu prioritātēm no paša sākuma”. Ņemot vērā situāciju ārvalstīs, infektologs skaidroja, ka daudzi šo vēsturiski pierādīto darbību nozīmi, proti, agrīno testēšanu un kontaktpersonu apzināšanu sākotnēji nenovērtēja un vairāk paļāvās uz dažādiem moduļiem un aprēķiniem.
Pieredzēto pacientu skaita kritumu izskaidrojot arī tas, ka Latvijas infekciju slimību uzraudzības sistēma atšķirībā no citām valstīm ir centralizēta.
“Vienlaicīgi jāuzsver, ka šie ir īstermiņa panākumi un ilgtermiņā mūs vēl var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi,” norādīja infektologs.
Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdienas preses konferencē norādīja, ka, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu.
Vienlaikus epidemiologs atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas”.
Mums bija laiks sagatavot veselības aprūpes sistēmu Covid-19, pauda Perevoščikovs, skaidrojot, ka patlaban ir ieviesti attiecīgie drošības pasākumi, lai tādējādi kontrolētu infekcijas izplatīšanos veselības aprūpes iestādēs. Piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi slimnīcās ir pieejamāki nekā iepriekš, viņš teica.
Pie minētā secinājuma epidemiologs nonācis, jo pagājušajā nedēļā novērots saslimušo skaita sarukums. SPKC informācija liecina, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš – 217.
“Neskatoties uz to, ka testēšana tika palielināta, novērojams samazinājums pozitīvo testu īpatsvarā no 3% līdz 2,7%,” klāstīja Perevoščikovs.
Tikmēr pēdējā diennaktī noteikti vien deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, kamēr kopumā līdz šim zināms par 542 inficētām personām.
