Infektoloģe: Saslimšanas gadījumi Latvijā būs, bet iemesli straujai izplatībai nav 0
Vēl būs “Covid-19” saslimšanas gadījumi, bet iemesli vīrusam izplatīties Latvijā šobrīd nav, Latvijas Zinātņu akadēmijas diskusijā par jauno koronavīrusu pavēstīja infektoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna.
“Tagad izskatās, ka nekas tik briesmīgs nebūs,” prognozēja infektoloģe un piebilda, ka sākotnējais satraukums tagad jau ir aprimis. “Mēs vairs neesam tik sabijušies kā pirmajā mēnesī,” piebilda eksperte.
Tomēr par pilnīgu “atbrīvošanos” no “Covid-19” Vīksna bija skeptiska. Gadā no infekciju slimībām mirst no 17 līdz 25 miljoniem cilvēku, gadā notiek aptuveni divi miljardi lidojumu.
Vīrusu izslimojušajiem veidojas antivielas, bet mēs vēl nezinām kā tieši tas notiks, sacīja Vīknsa. Ņemot vērā minēto, eksperte paredz, ka tuvākajā laikā, ja izveidosies antivielas, “Covid-19” izplatība varētu tikt ierobežota.
Vēl joprojām neesot zināmi vairāki būtiski fakti. Lai gan Pasaules Veselības organizācija rekomendē karantīnu 14 dienu garumā, ir atrasti gadījumi, kad simptomi parādās arī vēlāk.
Itālijā vīruss izplatījās strauji. Kāpēc?
Pēc Vīksnas paustā, Ķīna ir visai veiksmīgi spējusi ierobežot tālāku “Covid-19” izplatību. Vienlaikus uzteicama ir ķīniešu ātrā reaģētpēja vīrusa sākotnējā parādīšanās fāzē, sprieda infektoloģe.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Itālijā infekcijas izplatība un ierobežošana ir vērtējama kā neveiksmīgāka nekā Ķīnā, infektoloģe norādīja uz organizatoriskām atšķirībām.
“Es negribētu teikt, ka cilvēku sanitārā kultūra Itālijā ir sliktāka,” piebilda Vīksna, norādot, ka šajā gadījumā kulturālās un politiskās atšķirības varētu būt noteicošākas.
Tomēr Latvija ir labākā pozīcijā nekā citas valstis, jo mums bija laiks sagatavoties, tostarp arī izveidot sistēmu, kas patlaban strādā, uzskata Vīksna.
Infektoloģe skaidroja, ka vecākiem cilvēkiem “Covid-19” ir īpaši bīstams fizioloģisko izmaiņu dēļ, kas notiek cilvēkam novecojot. Proti, ar vecumu izmainās plaušu elasticāte, kā arī muskuļu struktūra un rezultātā personai ir problemātiskāk veiksmīgi izslimot vīrusu.
Turpretim virusoloģe un Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūta pētniece Vaira Īrisa Kalniņa stāstīja, ka koronavīrusu grupai “ir ļoti augsts mutāciju potenciāls”.
“No jaunajiem vīrusiem, kas rodas mutāciju rezultātā – miljoniem ir strupceļā un nespēj vairoties, tomēr to vidū parādās arī dzīvotspējīgi vīrusi,” par “Covid-19” rašanos stāstīja virusoloģe.
Vīksna arī pauda atbalstu temperatūras mērīšanai, kas vairākās “Covid-19” skartajās valstīs tiek izmantota kā metode, lai nodrošinātu uzraudzību pār ceļotājiem.
“Labāk ir izķert tos, kam ir temperatūra, jo tur pastāv lielāka varbūtība, ka pacients ir inficēts,” sacīja infektoloģe.
Divas versijas par vīrusu
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa biologa Kaspara Tāra teikto, ir divi varianti kā vīruss radies.
Pirmais, ka vīruss nācis no sikspārņiem, bet otrais, kuram Tārs piešķir vairāk ticamības, ir, ka vīruss nācis no pangolīniem, kas arī ir ķīniešu tradicionālajā medicīnā izmantoti zīdītāji, kurus ieved no Malaizijas.
Tomēr Vīksna norādīja, ka nesenie pētījumi norāda, ka vīrusa izcelsmes avots arī varētu būt skudras.
“Punkts vēl nav uzlikts un ir daudzas skaidrojamas nianses,” secināja Kalniņa.
Vaicāta vai Eiropa nākotnē nevarētu kļūt par šādu vīrusu dzimteni, virusoloģe norādīja, ka šajā gadījumā būtisks ir fakts, ka pēdējos 30 gados vīrusu formas ir radušās Dienvidaustrumāzijā.
“Tā ir vide, kur ir atšķirīgi sadzīves apstākļi, ēšanas paradumi, kā arī apdzīvotības blīvums – tur ir optimāli apstākļi, lai tur rastos jaunas cilvēku vīrusu saslimšanas,” skaidroja Kalniņa.
