Ineta: „Manu C hepatīta terapiju apmaksāja trūcīgā statuss” 1
Inetai ir 34 gadi. Jau 2 gadus Ineta ir brīva no C hepatīta un bezmaksas terapiju Latvijā viņa saņēma, pateicoties trūcīgā statusam. Tagad sieviete strādā pašvaldības iestādē par vadītājas palīgu. Darbs saistīts ar iesniegumu pieņemšanu, lēmumu rakstīšanu, arhivēšanu, atbildēšanu uz telefona zvaniem.
„C hepatītu man atklāja 2003. gadā. Tas bija pilnīgs šoks, jo tajā laikā informācija par šo slimību nebija pieejama vispār. Internets nebija tik izplatīts, kā tas ir tagad. Avīzes un televīzija par to nerunāja vispār. Tobrīd domāju, ka C hepatīts ir kāda venēriska slimība, vai slimība, kas ir viegli ārstējama, bet man diemžēl nebija taisnība,” pārdomās dalās Ineta.
Kad pārņem nogurums
Inetai ļoti patīk gatavot kūkas, ēdienu, patīk ceļot, braukt ar sniega dēli, viņa cenšos reizi gadā aizbraukt uz „lielajiem kalniem” – Itālijā, Andorā vai Slovākijā. „Kopš septembra reizi nedēļā spēlēju badmintonu. Uzskatu sevi par sportisku, bet C hepatīta dēļ pēdējā gadā ir ļoti liels un patstāvīgs nogurums it sevišķi vakaros. Nepietiek spēka, lai izvestu suni kārtīgā pastaigā,” stāsta Ineta.
Ziedo asinis un uzzina par C hepatītu
C hepatītu Inetai atklāja 23 gadu vecumā, kad viņa gāja atkārtoti kā donors nodot asinis. „Gribēju darīt labu sabiedrībai un kā brīvprātīgais katru gadu gāju nodot donoru centrā asinis. Vienā no reizēm mani informēja, ka esmu inficēta, un ieteica vērsties Latvijas Infektoloģijas centrā uz atkārtotu izmeklēšanu.”
Vēlme būt veselai
Kad Inetai atklāja C hepatītu, viņas rezultāti visu laiku bija normāli, katru reizi viņai pārbaudīja Alatu, Asatu (aknu rādītāji) dažreiz pārbaudīja arī vairogdziedzera darbību un veica pilnu asins ainu. Divreiz gadā viņa gāja atrādīties hepatalogam Latvijas Infektoloģijas centrā. „Pēc maniem uzstājīgiem lūgumiem, pēc aknu punkcijas, kas ir obligāta, lai veiktu ārstēšanas uzsākšanu, pēc 8 gadiem – ilgām pārrunām ar ārstiem – 2011.gada 7.jūlijā man sāka C hepatīta ārstēšanu.”
Maksa par dzīvību
Inetai tobrīd bija iespēja nokārtot trūcīgā statusu, jo viņas ienākumi uz to laiku bija ļoti nelieli, viņa dzīvoju viena. C hepatīta ārstēšana viņas gadījumā tika apmaksāta no valsts, jo trūcīgā statusa ieguvējiem tā ir bez maksas. „Man bija jāpērk katru mēnesi vitamīni „Haizivs aknas”, kas manā gadījumā izmaksāja 50 eiro mēnesī, kopā tātad 550 eiro (11 mēneši x 50 eiro). Ja man nebūtu bezmaksas ārstēšana, tad tajā laikā izmaksas bija no 250-300 eiro mēnesī, cena atkarīga no cilvēka svara, manā gadījumā terapijas izmaksa būtu 2750 eiro (11 mēneši x 250 eiro). Ārstēšanas terapija ilga 48 nedēļas, jo man ir pirmais genotips.
Ārstēšana jākompensē 100% apmērā – visiem
„Ceru, ka šī 2015. gada budžetā tiks atvēlēti līdzekļi, lai kompensētu C hepatīta ārstēšanu 100% apmērā. Visur citur Eiropā valsts kompensē šīs ārstēšanas izmaksas. Mēs – domubiedri un „C hepatīta biedrība” – savācām vairāk nekā 13 000 balsis un iesniedzām priekšlikumu valdībai pirms diviem gadiem. Valdība vēl nav devusi atbildi uz mūsu iesniegto grozījumu, tas ir bezprecedenta gadījums, kad cilvēku balsis vispār neskaitās, kur tad mēs dzīvojam ja mūs vispār neņem vērā? Ļoti gaidām 1.janvāri – ar cerību, ka mainīs sistēmu.
Ir jābūt bezmaksas ārstēšanai, jo C hepatīts ir infekcijas slimība, kuru var iegūt jebkur – pie nekvalitatīva zobārsta vai manikīra kabinetā. Un ļoti daudzi cilvēki vispār nezina, ka ir inficēti un ja uzzina, lielai daļai diemžēl nav iespējas ārstēties dārgo izmaksu dēļ.
Galvenais, lai būtu mīļie cilvēki, kas var samīļot un atbalstīt
Ineta smagi pārdzīvoja ārstēšanas laiku. Īpaši smagi tas bija emocionāli. „Biju nomākta, depresīva, aizkaitināta. Labi, ka tajā laikā bija pieejami bezmaksas speciālisti- psihoterapeiti „Dialogs” centrā. Šis centrs paredzēts AIDS slimnieku atbalstam, taču mani kā C hepatīta slimnieku neatraidīja un ļāva apmeklēt terapeitu, kas man ļoti palīdzēja. Vēl ļoti bieži zvanīju uz „C hepatīta biedrības telefonu” tur ir ļoti jauka vadītāja Olita Mengote tālr. 67572075.
Terapija bija smaga, bet personīgi zinu cilvēkus, kam nav bijusi tāda reakcija, kas ļoti viegli pārdzīvoja blaknes un arī uz slimnīcu nebija jābrauc. Galvenais, lai būtu mīļie cilvēki, kas var samīļot un atbalstīt.
Vienīgais risinājums – emigrēt?
Bieži vien C hepatīta slimnieki vēršas Hepatīta biedrībā, sakot, ka nevar atļauties ārstēšanās terapiju un lūdz biedrības atbalstu. Diemžēl biedrība nevar finansiāli atbalstīt šos cilvēkus un vienīgais ieteikums, ko biedrība var ieteikt ir emigrēt uz valstīm, kur C hepatīta ārstēšana ir bezmaksas, jo mūsu valstī ārstēšanās terapijas kompensācija 100% apmērā ir cīņa ar vējdzirnavām. „Neviens neko nedzird, neredz, un nevienam neko nevajag, kamēr tas neskar viņu pašu,” nosaka Ineta..
