Kad smaržas un garšas sarosās 4
Paverot virtuves durvis, pretim veļas salds vaniļas mākonis. Katru dienu dāmas cep viena veida tortes. Tajā piektdienā, kad ciemojāmies, tapa medus tortes. Ziņkārības dzīta, vispirms pagaršoju mazliet mīklas. – Tā smaržoja pēc vasaras! Jā, īsta medus garšu nenoslēpt! Tad man tika ļauts piedalīties biskvīta cepšanā un gatavo tortes plātņu maliņu apgriešanā. Biskvīta maliņas – tā tik ir lieta! Izrādās, ka tās tiek samaltas sīkās drupačiņās un izmantotas, lai apkaisītu gatavās tortes. To nu es darīju pirmo reizi mūžā, bet sanāc tīri labi.
Kaut to nojautu jau konkursa “Latvijas gardākā kūka” laikā, arī šoreiz Inese ļoti uzsvēra, ka ikvienai tortei, pirms to servē, ir jānostāv vēsā vietā vismaz viena pilna diena. Tikai tad pildījumi kārtīgi iesūcas biskvītā un izveidojas tortes īstenais raksturs. Aukstu torti tā uzreiz no pieliekamā kambara vai ledusskapja servēt gan nevajadzētu – tai jādod vismaz kāda stundiņa laika „atmosties” istabas temperatūrā, lai smaržas un garšas sarosās.
