Inese Supe kļuvusi par interneta krāpniecības upuri: “Gribēju meitai internetā iegādāties kleitu, naudu aizskaitīju, bet kleitu nesaņēmu” 45
Autore: Inese Supe
Vairāk nekā 20 gadus strādājot medijos, lielākoties kā kriminālo un sociālo jautājumu atspoguļotājai, es domāju – nekad neuzķeršos uz krāpniecību internetā. Jāteic, mazajai meitai regulāri pasūtu apģērbu, kā arī apavus no privātpersonām ar interneta starpniecību. Tās ar savu piedāvājumu atrodamas sociālajos tīklos. Tā kā bērns strauji aug, šī ir lieliska iespēja par labu cenu iegādāties dažādas mazlietotas un arī jaunas preces.
2.jūlijā “Facebookā” grupā, kurā tiek piedāvātas preces bērniem, ieraudzīju sludinājumu ar kleitiņām. Nodomāju, ka tuvojas dēla jubileja un mana meita priecātos uzvilkt vieglu, gaisīgu tērpu šajā dienā. Sludinājumu bija ievietojusi kāda Diāna Zemzare. Mums šajā sociālo tīklu platformā ir 24 kopīgi draugi.
Ierakstīju vārdu un uzvārdu google, turpat “Facebookā” esošajā krāpnieku grupā. Nekā aizdomīga. Sieviete piedāvā apģērbu bērniem, sliktu atsauksmju nav. Labi… tādu tur nebija vispār. Kleitām cena arī brīnišķīga – 15 eiro, domāju, kāpēc gan nepasūtīt bērnam svētku tērpu.
Ar mani sazinājās pati sludinājuma autore un sarakste man pati šķita patiešām tīkama. Cilvēks paskaidroja, ka bildēs nav redzama patiesā kleitas krāsa, tā būs vairāk pelēka nekā bēša. Es savukārt, pavaicāju, vai līdz 07.07., kad dēlam ir dzimšanas diena, kleita līdz mums atnāks.
Pārdevēja rakstīja, ka preci var saņemt arī uz vietas Ādažos, kas manī izdzēsa jebkādas šaubas par krāpniecību! Es taču sarakstos ar tikumīgu un gudru pārdevēju! Vienojāmies, ka man būs ērtāk sūtījumu saņemt pakomātā. Pārskaitīju prasītos 17,88 eiro, kuros iekļauta arī piegāde caur Omnivu, un atlika vien gaidīt kleitu.
Man par pārsteigumu jau tās dienas vakarā saņēmu ziņu, ka kleita jau ir tikusi līdz pakomātam. Nopriecājos, cik jauks darījums man izdevies. Mana meita būs tik priecīga par šo pirkumu!
Fakts, ka sieviete prasīja summu pārskaitīt uz ārvalstu kontu mani nemaz nemulsināja. Cilvēki taču mēdz kādās citās valstīs strādāt un atvērt tur kontus, turklāt konta numurs bija uz Diānas Zemzares vārda.
Pagāja četras dienas kopš izsūtīšanas, kad sapratu – kleita līdz manam pakomātam nav tikusi. Uzrakstīju pārdevējai vēlā nakts stundā, ka neko neesmu saņēmusi. Atbilde nesekoja, arī no rīta ne. Tad painteresējos par izsekošanas kodu. Neviens man neatbildēja. Domāju, cilvēks strādā un nav laika izlasīt manas ziņas. Nolēmu piezvanīt uzņēmumam “Omniva”, lai noskaidrotu, cik tālu ir mans sūtījums. Un, tavu pārsteigumu! Mans telefona numurs paciņu saņēmējos nav reģistrēts. Sajutos kā ar ūdeni aplieta. Daiļrunīgā sieviete interneta vidē mani bija piemānījusi.
Savu stāstu uzticēju portāla “Facebook” grupā, kurā tiek atmaskoti krāpnieki un izrādījās, ka neesmu vienīgā mamma, kas savam bērnam vēlējās iegādāties kleitu no šīs personas. Sievietes savu pieredzi ar šo Diānu Zemzari uzticēja arī privāti. Apmānītas bijām mēs visas. Vismaz septiņi cilvēki. Mammas pasūtījušas pat divas un trīs kleitas, jo tad pienācās lieliska atlaide. Tagad ir skaidrs, ka šādas kleitas ir bijušas tikai bildē. Ēsma mammām, kurām patīk pucēt savus bērnus, bija lieliski nostrādājusi.
Noteikti cietušo ir vēl vairāk, jo ne visi lasa informāciju internetā. Un ja nu kāda mamma, redzot labu kleitas cenu, to iegādājās iztērējot pēdējās finanses, pirms algas piemēram? Un kāds šo naudu nelietīgi izkrāpis!
Krāpnieku grupā sieviete arī ātri vien tika atmaskota, profila bilde tapusi kaut kur Spānijā. Izrādījās, ka šī pati persona pirms tam preces bērniem piedāvājusi zem Daigas Zeiliņas, Dominikas Zvagules vārda. Kāda apkrāptā sieviete pat izpētījusi, ka maksātā nauda par kleitu nonākusi bankā “PFS Card Services Ireland Limited”. Turklāt, jau pirms gada apkrāptās sievietes vērsās policijā ar iesniegumiem par šīs personas krāpnieciskajām darbībām! Kā noprotams, likumsargi krāpnieces dzīvē nav mainījuši ne paradumus, ne tikumus.
Aizrakstīju Diānai Zemzarei vēstuli, ka dodu laiku līdz 07.07. plkst. 12:00 atgriezt naudu visiem cilvēkiem, kurus viņa ir apmānījusi, citādi vērsīšos policijā. Protams, nauda kontā neatgriezās. Nevienam.
Šobrīd “Facebookā” Diāna Zemzare vairs nav atrodama, profils ir dzēsts.
Interesējos Valsts policijā, ko man un citiem apkrāptajiem cilvēkiem darīt. Vai ir kādas iespējas naudu par krāpniecisko darījumu atgūt? Valsts policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska man paskaidroja, ka obligāti jāraksta iesniegums. To var darīt arī attālināti, ne tikai vēršoties tuvākajā likumsargu iecirknī. Iesniegumus var nosūtīt arī elektroniski: portālā Latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi, vai arī rakstot iesniegumu uz epastu [email protected]. Šajā gadījumā gan dokuments ir jāapstiprina ar elektronisko parakstu. Tāpat iesniegumam ieteicams pievienot pierādījumus, ja tādi ir, piemēram, ekrānšāviņus ar sarakstēm, apliecinājumu par naudas pārskaitījumu, saiti uz sludinājumu un uz personas profilu sociālajos tīklos.
Gita Gžibovska skaidro: “Krāpšanas saistībā ar pirkšanu un pārdošanu ir viens no populārākajiem krāpšanu veidiem.
Jāpiemin, ka krāpnieki bieži vien vilto sociālo tīklu profilus un nenorāda savu īsto vārdu. Katrs gadījums ir individuāls, taču gadījumos, ja krāpšana ir izdarīta no Latvijas teritorijas, nozieguma atklāšana, protams, ir vienkāršāka un likumsargi regulāri šādus negodprātīgus pārdevējus aiztur.
Par izkrāptās naudas atlīdzināšanu tiek lemts tiesā un iespējamais sods ir atkarīgs no tā, cik liels ir radītais zaudējums. Proti, vai kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 180. panta vai 177. panta.”
Ieskatīsimies Krimināllikumā, ko šie panti nozīmē.
180.pants. Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā
(1) Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
177.pants. Krāpšana
(1) Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par krāpšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(3) Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujam¬ieročus vai munīciju, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms veikt apmaksu par interneta sludinājumos noskatītu preci, vispirms par konkrēto pārdevēju izpētīt atsauksmes internetā, kā arī, ja tas iespējams, veikt apmaksu par preci tikai tad, kad tā jau ir piegādāta.
Rodoties aizdomām par krāpšanas mēģinājumu, ieteicams piedāvāt satikties ar pārdevēju klātienē, lai apskatītu preci. Policijas pieredze rāda, ka parasti krāpnieki norāda, ka atrodas tālā pilsētā un izdomā dažādus attaisnojumus tam, kāpēc nevar preci parādīt klātienē. Savukārt, pērkot preci pēc interneta sludinājuma no uzņēmuma, vienmēr jāpārbauda, vai norādītais bankas konts sakrīt ar uzņēmuma mājaslapā norādīto.
Es esmu uzrakstījusi iesniegumu Valsts policijai un to, elektroniski parakstīju, nosūtījusi uz epastu [email protected] . Kā likumsargiem veiksies ar krāpnieces meklēšanu un vai mammas, kuru princeses palika bez kārotajām kleitām, atgūs naudu, turpināšu jūs informēt šeit, portālā LA.LV.
