Inese Galante: sievietes panākumi ir atkarīgi no iekšējā komforta 0
Ir sievietes, par kurām šķiet, ka viņām pakļaujas gan laiks, gan gravitācija, ka viņas zina kādu īpašu dzīves noslēpumu un šīs zināšanas viņām devušas neticamu spēku. Kā saglabāt skaistumu un iekšējo harmoniju it visos vecumos? Vai iespējams draudzēties ar savu bērnu? Kur smelties iedvesmu? Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar “Delfi Woman” atbild pasaulslavenā operdziedātāja, siltā un niansētā soprāna īpašniece Inese Galante.
Mana diena sākas ar glāzi silta citronūdens tukšā dūšā – tas ir lielisks veids, kā uzlādēties ar svaigumu un bez jebkādas agresijas “iekustināt” organismu.
Neatceros precīzu mirkli, kad nolēmu – būšu dziedātāja. Domāju, ka par to parūpējās daba. Dziedāšana man vienmēr bijusi kā hobijs, turklāt šāda nodarbošanās manā ģimenē netika uzskatīta par profesiju.
Mammai bija iebildumi pret to, un tikai tad, kad autoritatīvi pedagogi viņai sacīja: “Jūsu bērnam ir talants, un tas var mainīt dzīvi”, viņa padevās.
Ticu mīlestībai un draudzībai. Uzskatu, ka esmu uzticīgs, monogāms cilvēks. Kaut gan, protams, dzīve daudz ko saliek savās vietās – tev šķiet, ka mīli, bet pēcāk šīs jūtas pārtop draudzībā vai sava veida pieradumā. Bet reizēm jūs gadiem draudzējaties, bet kaut kādā mirklī aptver, ka šis nebūt nav draugs visiem dzīves gadījumiem. Un tomēr ar dažiem cilvēkiem es draudzējos jau vairākas desmitgades! Un esmu viņiem pateicīga par atbalstu un izpratni.
Jaunās tehnoloģijas ir lieliskas. Izmantojiet tās. Nav svarīgi, cik jums ir gadu – 15 vai 70. Ar to palīdzību iespējams vienmēr būt līdzās mīļiem un sirdij tuviem cilvēkiem, pat tad, ja dzīve jūs izmētājusi pa dažādiem kontinentiem.
Vecākiem nav jātēlo cerbers. Attiecības ar meitu man veidojušās visai netradicionālas, jo viesizrāžu dēļ bērnībā viņa mani redzēja ne tik bieži, kā citas meitenes savas mammas.
Tomēr es ticu tam, ka vecākiem jābūt savu bērnu draugiem, nevis uzraugiem vai dusmīgiem audzinātājiem.
Mums ar Diānu ir izdevies kļūt par īstām draudzenēm. Turklāt viņa ir mans lielākais palīgs, un, protams, es atbalstu viņu it visā, cik ir manos spēkos.
Sievietes panākumi ir atkarīgi no iekšējā komforta līmeņa. Tas ir viņas skaistums. Par sevi pārliecinātu sievieti var redzēt jau iztālēm.
Sieviete, kas dzīvo harmonijā ar sevi, izstaro īpašus fluīdus un piesaista apkārtējo apbrīnu.
Protams, mums jābūt stiprām, jo mūsu komforts tiešā veidā ir atkarīgs no veiksmīgas karjeras un laimīgas privātās dzīves līdzsvara. Taču nevajag sevi forsēt, mēģinot apkārtējiem pierādīt, ka tu esi Šiva ar daudzām rokām. Ir svarīgi veselīgi vērtēt savas iespējas un dzīvot saskaņā ar tām.
Vīrieša skaistums ir intelektā un humora izjūtā. Otrais parasti apliecina pirmo. Protams, lielā mērā vīrieša profesionālie panākumi piešķir viņam pārliecību un spārno. Vīrietis ir skaists, ja viņš patiesi aizrāvies ar to, ko dara. Bet, ja runājam par ārējo skaistumu – šajā gadījumā tā nav prioritāte. Savukārt harisma ļauj pievērt acis uz daudz un dažādiem trūkumiem.
Priekšnoteikums labam garastāvoklim – mans mazdēls Laurents. Viņš šobrīd ir tajā vecumā, kad pat visikdienišķākās lietas izraisa īstu saviļņojumu, un tas iedvesmo. Lūk, no kā mums ir jāmācās, kā priecāties, – no mazuļiem, kurus vēl nav skārusi skarbā realitāte.
Mūsdienās cilvēkiem ir pārāk maz pozitīvu emociju un saziņas. Jāizmanto visas iespējas būt kopā ar tiem, kas mums svarīgi. Tomēr, lai cik paradoksāli tas neskanētu, līdztekus digitalizācijas procesiem jaunieši visā pasaulē cieš no vientulības un depresijas. Mēs atradināmies no saziņas ārpus ekrāniem. Tehnoloģijas ir lielisks palīginstruments, taču tas nevar aizstāt dzīvo saziņu un to dvēseles siltumu, ko no tās varam gūt. Biežāk jāiet laukā, jāsmaida, jādāvā sev un citiem vienkāršs cilvēcisku sarunu un apskāvienu prieks.
Problēmas jārisina, nevis jāapraud. Man pašai tas ne vienmēr izdodas, tādēļ es no sirds apbrīnoju cilvēkus, kuri prot tā dzīvot. Ļoti novērtēju citu pozitīvo noskaņojumu, prāta asumu un humora izjūtu. Kur gan mēs būtu bez veselīgas pašironijas? Man šķiet, tā ir viena no dzīves panākumu atslēgām.
Mamma vienmēr bijusi mana galvenā varone. Viss, ko es saku, raksturojot īstu sievieti, ir par viņu. Viņa bija apbrīnojama un spēcīga personība. Gan man, gan Diānai (meitai – red.) viņa bija kā paraugs. Protams, mēs dzīvojam citos laikos, tomēr noteiktas morālās normas neviens nav atcēlis.
Mani iedvesmo apkārtējās pasaules skaistums, iespēja apmeklēt dažādus tās nostūrus – jo īpaši, pilsētas, kur savijas saule, pludmale un vēsture.
Ineses Galantes fonds turpina ilggadējo tradīciju un klausītājiem sagatavojis īpašu pirmssvētku dāvanu – 8. decembrī Doma baznīcā īpašā atmosfērā notiks ilgi gaidītais klasiskās un garīgās mūzikas koncerts “Ziemassvētku prelūdija”, kurā uzstāsies spilgti Latvijas mūziķi un konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti.
