VIDEO. Indulis Paičs: Mēs paši sevi taranējam ar šādu attieksmi. Kurš tad grib sadarboties ar cilvēkiem, kas ir kā rejoši suņi? 195
“Reiz man bija iespēja aizvest kādu cilvēku, kas bija atbraucis no Šveices uz diezgan tālu, nomaļu Latvijas vietu. Braucot pa asfaltētiem ceļiem, uz kuriem vienā brīdī nebijas nevienas mašīnas, viņš teica: “Kā jūs to varat dabūt gatavi? Mēs Šveicē netiekam galā.”,” diskutējot par situāciju valstī un kopējo Latvijas attīstību, TV24 diskusiju raidījumā “Preses klubs” stāstu iesāk Indulis Paičs, teologs, kopienas “Elizeja” līdzdibinātājs.
“Viņš, piemēram, skatās uz šiem ceļiem, uz kuriem es esmu pieradis skatīties ar ārkārtīgi kritisku aci, viņš skatās, kā jūs vispār kaut ko tādu varat izdarīt,” turpina Paičs.
“Es domāju, ka ir tieši tā: mēs reizēm esam ļoti kritiski un līdz ar to mēs izsakām negatīvo viedokli, bet tādas īstas alternatīvas jau mums nav, ko mēs varētu piedāvāt, un tā ir tā sarežģītā lieta.
Es domāju, sociāli tīkli brīnišķīgi ļauj izpausties un visu savu negāciju izgāzt. Emocijas jau ir lipīgas: ja viens sāk agresīvs būt, tad arī citi tādi paliek, un, ja vienam ir kaut kāda negācija, tad visi saskumst. Un es tiešām domāju, ka tas ir viens tāds fenomens, ka mēs paši sevi varam ļoti uzvilkt,” stāsta viņš.
Bet – kā to mainīt?
“Sarežģīts jautājums. Pirmkārt, jau ar to, ka mēs apzināmies, ka tādi procesi ir. Mums tiešām ir jāsaprot, ka mēs zināmā mērā paši sevi taranējam ar šādu attieksmi. Kurš tad grib sadarboties ar cilvēkiem, kas ir kā rejoši suņi, kuriem jebkura kļūda tiek uzpūsta un pārvērsta par nezin ko. Tajā brīdī arī pazūd tās epizodes, kad tiešām vajadzētu izteikt kritiku, jo vienkārši tā kritika gāžas pāri.
Pats grūtākais, es zinu, ka kādam noteikti nepatiks, ko es teikšu, bet, ziniet kā, dzīvē jau arī ir mūsu atbildības jomas, un man gribētos redzēt, ka mēs savā dārziņā un savā jomā visu esam sakārtojuši, tad jau arī tas summētos. Ir jau tā, ka gribētos, lai citi to izdara, lai citi sakārto, ka atnāks Namu pārvalde un viņi noslaucīs man slieksni. Iedomāties, ka es pats varētu to izdarīt, un pie tam arī prasīt, lai tiek darīts darbs, bet tā ir mana māja, tā ir mana atbildība,” nosaka viņš.
