Induļa Kalniņa krāsu mākslas “Pagriezieni” 0
Galerijā “Mākslas banka” līdz 12. aprīlim skatāma pazīstamā dizaina grafikas un plakātu mākslinieka Induļa Kalniņa gleznu izstāde “Pagriezieni”.
Zīmīgais izstādes nosaukums izvēlēts apzināti un atbilst mākslinieka izstādītajiem darbiem, jo tie tāpat kā dzīve ik mirkli sastāv no daudziem pagriezieniem, kas ved uz kaut ko jaunu un neatklātu. “Es jau negleznoju tikai vienu tematiku. Vienu aizsāku, kad apnīk, gleznoju kaut ko citu. Tā arī man iznāk tie pagriezieni. Arī šajā izstādē man ir gan jūra, gan klusā daba, gan abstrakcija. Savas konkrētas tēmas nav,” atklāj mākslinieks un piebilst, ka viņš jau necenšas gleznot reālistiski. “Es cenšos vairāk stilistiski, lai skatītājs uztver domu un pēc tam pats to attīsta tālāk. Apzināti nepabeidzu darbus. Skatoties manus darbus, katrs var kaut ko saskatīt un veidot. Turpināt gleznu domās. Pilnīgi pabeigt gribēdams nevaru. Vienmēr redzu kādas izmaiņas, tad jau labāk ņemt un gleznot jaunu gleznu.”
Personālizstādē skatāmi pēdējos divos trīs gados tapušie darbi. Pēdējā personālizstāde bija pirms septiņiem gadiem Tukumā. Mākslinieks atzīst, ka vairs neglezno tik ātri, bet tāpat ik pa laikam bildes ir jāiznes no darbnīcas. “Labi, ja darbi iziet no darbnīcas, lai tos redz arī citi. Tā varu uzzināt citu viedokli. Bildes mainās, ja tās maina vietu. Citā vietā uz tām skatoties, atrodu jaunu kvalitāti. Ieraugu pavisam citā gaismā. Darbnīcā pie darba pierodu, neredzu un pārskrienu darbam pāri,” atklāj I. Kalniņš. Izstādes veidotāji atklāj, ka I. Kalniņa glezniecībai savā veidā piemīt racionāls raksturs. Pētot gan pasaules, gan latviešu glezniecībā labi zināmus tēlus un populārus glezniecības paņēmienus, viņš kā dizainers konstruē jaunu, bet vienlaikus visiem atpazīstamu glezniecības pasauli. Tiek veidota glezna – substance, kas ar savu pragmatisko raksturu atklāj mākslinieka tieksmi pēc sakārtotības, ritmikas un arī dekoratīvas ekspresijas.
Mākslinieks aicina pārtraukt ikdienas ierasto ritmu un pasmaidīt: “Arī es sevi pieķeru, ka man smaids arvien biežāk pazūd. Rūpes dzen, ikdienas pienākumi. Reizēm pietiek it kā nepareizi uzgleznot, pateikt tā ar humoru un cilvēks piestāj, apdomājas. Tāpat visu izdarīt nevar un pēc tā nemaz nav jācenšas, bet ir jāizsver, kas ir svarīgāks. Gleznojot tēmas izvēlos pēc noskaņojuma vai jauniem iespaidiem par redzēto. Mēģinu vispārināt un abstrahēt lietas, parādīt savas izjūtas un attieksmi pret tām. Tēmas un sižeti mainās kā pati dzīve, tāpēc mēģinu nodot tās sajūtas un noskaņas, kas manī mīt. Domāju, ka mums katram vajag pārtraukt ikdienas ierasto ritmu un pasmaidīt.”
I. Kalniņš jau ilgāku laiku strādā glezniecības jomā. Mākslinieka interese par “krāsu mākslu” radusies pakāpeniski un nopietnas aprises ieguvusi astoņdesmito gadu otrajā pusē. I. Kalniņa gleznas izstādītas galerijās un atrodas privātkolekcijās Latvijā, Holandē, Zviedrijā, Vācijā, Francijā un ASV.
