Labākā aizsardzība ir uzbrukums? Indriksons par Gorkša valdīšanu 0
Meli, blefs, futbola sabiedrības sašķelšana, neprasme strādāt ar opozīciju, nespēja būt darbībā neatkarīgam – Latvijas Futbola federācijas (LFF) kādreizējais prezidents Guntis Indriksons sava pēcteča Kaspara Gorkša darbu vērtē ļoti bargi un uzskata, ka iestāšanās par viņu pirms vēlēšanām pērnajā pavasarī bijusi liela kļūda.
“Vīrieti vislabāk pārbaudīt ar varu, naudu un sievietēm. Laikam šie kungi nav izturējuši pārbaudi. Kasparam bija slikti padomdevēji, un viņš izvēlējās tādu taktiku kā jauni politiķi, tiekot pie varas, – nolikt līdz ar zemi visu, kas darīts iepriekš, veikt reformas un sabojāt visu paveikto. Viņš ir tiktāl aizmelojies un sablefojies,” Guntis Indriksons ir noskaities par LFF iepriekšējai vadībai veltītajiem pārmetumiem.
“Viena valde Gorkšam nederēja, tie esot bijuši Indriksona cilvēki. To padzina, dabūja jaunu, kas viņam izteica neuzticību. Pēc tam 69 LFF biedri parakstīja vēstuli, lai Gorkšs atkāptos. Manuprāt, būtu tikai vīrišķīgi, ja viņš pats to izdarītu. Ieviesa virslīgā leģionāru sistēmu “8–3″, esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdes lēmumā daļa balsu bija nopirktas.”
Gorkšs ir pret “8–3”.
G. Indriksons: Par to nav runa. Viņš bija par “7–4”, kas nav liela starpība. Domāju, ka tas ir Gorkša neprofesionāls lēmums. Ja es būtu prezidents, pirms tam veselu mēnesi pie viena galda nosēdētu ar lielajiem klubiem, kam tas vajadzīgs, un tiem, kas ir pret to. Diskutētu tikmēr, kamēr atrastu kompromisu, un tad ietu uz valdi. Futbolā visi saplēsušies – latviskā, krieviskā, ebrejiskā puse. Tiesnešu segmentā viss sabeigts. Gorkšs un Māris Verpakovskis noraka Barona ielas stadiona projektu, kura vietā ierīkoja atpūtas parku.
Tur viss sabruka vēl jūsu laikā. Sākumā paziņojāt, ka celtniecība izmaksās septiņus astoņus miljonus, sākāt projektēt un iztērējāt 1,2 miljonus, tad sapratāt, ka izmaksas būs daudz lielākas, un tāpēc viss apstājās.
Nekad neesam domājuši, ka maksās septiņus astoņus miljonus. Jā, būtu grūti, bet uzbūvētu, mums bija programma – piesaistīt pilsētas, valsts līdzekļus, UEFA un FIFA, pārdot nosaukumu, komerctelpas. Tas stadions bija vajadzīgs, un ne jau tik daudz izlasei, cik klubiem.
Tad ļoti daudziem citiem projektiem federācijai nebūtu naudas.
Rīgas dome atpūtas parkā ieguldīja trīs četrus miljonus. Kāpēc tu domā, ka nebūtu ieguldījuši stadionā?
Tagad ir spēcīga opozīcija.
Domā, ka man nebija opozīcijas? Ar to ir jāstrādā, jāmāk atrast kopēju valodu.
Kas bija tava opozīcija?
Juris Keišs, “Metta”, Jānis Apse no “Dinamo Rīga”. Viņi man nekļuva par draugiem, bet ieklausījos, regulāri tikos, brokastojām, meklējām kompromisu. Ja vadi sabiedrisku organizāciju un gribi, lai valsts palīdz un lai ir lieli sponsori, nedrīkst būt skandālu. Politiķi no skandāliem bēg kā no uguns. Es pats gāju prom, jo ap mani bija intrigas un negatīva informācija par problēmām biznesā, “Skonto” klubā. Prezidentam jāmāk pateikt paldies cilvēkiem par darbu. Ja tā nedari, tad visi kašķēsies. Nevar kliegt, ka bijušas shēmas, nu tad parādi, kur tieši.
Valsts policija atzinusi centru “Staicele” un attiecīgi arī LFF par cietušām personām, notiek izmeklēšana.
Lai notiek! Gorkšs paziņo, ka Staicelē izsaimniekoti trīs miljoni, bet tādas naudas tur nekad nav bijis! Mēs nemaz nevarējām pārskaitīt vairāk kā 35 tūkstošus. Sagaidi policijas atzinumu un tad runā. Vai es kādam lēju virsū? Gorkšs tikai saka – es par to, to un to neatbildu. Prezidents atbild par visu!
Kā tu domā, kāpēc Latvijas izlase pēdējos gados laukumā izskatās absolūti nabadzīgi?
Konkurētspējīgs futbolists jāaudzina vismaz 18 gadus. Šodien pat pundurvalstu futbolistus, ko jūs saucat par elektriķiem un pastniekiem, nevar uzvarēt bez profesionāli sagatavotiem spēlētājiem. Mēs reāli sākām to darīt ap 2004. līdz 2006. gadu, tā nopietnāk – 2010. gadā, jo pirms tam nebija ne naudas, ne infrastruktūras, ne treneru. Tie, kas šobrīd ir izlasē, auguši bez normālas treniņu sistēmas. Tajā laikā valstī bija bardaks, Futbola federācija, man ienākot, bija vispār tukša. Par tiem puišiem, kas šobrīd ir jauniešu izlasēs, nav jākaunas.
Kā, tavuprāt, izlases kvalitāti ietekmēs leģionāru limita palielināšana?
Es vispār leģionāru limitu atceltu, jo tie mūsu futbolisti, kam ir dotības, varēs izsisties tāpat.
Gorkšs nevienu solījumu nav realizējis. Es gribu atvainoties visai Latvijas futbola sabiedrībai, ka esmu pamatīgi kļūdījies – es par viņu cīnījos, stāvēju kā siena. Sapratu, ka Vadimu Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu nevar laist pie varas, bet Guntis Blumbergs atteicās un Juris Laizāns arī atteicās. Nebija citu variantu.
Vai pieļauj, ka pats atkal kandidēsi prezidenta vēlēšanās?
Nē, lai gan daudzi cilvēki aicinājuši to darīt. Kamēr nesakārtošu biznesa lietas un nenorēķināšos par parādiem, tostarp ar futbolistiem, tikmēr tāda iespēja nepastāv. Futbolam vajadzīgs vadītājs, kuram ir reāls administratīvais resurss, ko sabiedrība respektēs un pat mazliet baidīsies. Uzvārdi? Piemēram, Valkas mērs Vents Armands Krauklis, Mareks Gruškevics, Žoržs Tikmers, Sandis Ģirģens, Guntis Blumbergs. Ir varianti.
Galvenokārt tie ir politisko aprindu cilvēki. No biznesa vides nevienu neredzi?
Domāju, ka nav. Sintētiskos laukumus, ko uzlikām, jāsāk mainīt. To nevar izdarīt bez perfektām attiecībām ar valsti un pašvaldībām, ar UEFA naudu vien nepietiks.
Kas tieši ar tiesnešu darbu salaists grīstē?
Atbildīgais par tiesnešiem Alans Snoudijs Latvijā uzturas ne vairāk kā nedēļu mēnesī, bet iepriekšējo vadītāju Vadimu Čerņikovu novāca, jo Gorkšs nav saimnieks sev – tā es saku, spriežot pēc izlases trenera.
Tie ir “Riga FC” īpašnieki?
Spriediet paši. Kāpēc Artūrs Karašausks tagad spēlēja izlasē? Tas ir spļāviens sejā visiem treneriem un futbolistiem. Puika var dzert, ālēties, nespēlēt klubā, bet tāpēc vien, ka ir pareizs pieraksts, izsaukts uz izlasi un tiek laukumā. Domāju, ka vēl būs brīnumi ar Stojanoviča līgumu.
Viltots paraksts nav nekas īpašs?
Kaspars Gorkšs, LFF bijušais prezidents: “Centra “Staicele” budžets Gunta Indriksona laikā katru gadu bija ap 300 tūkstošiem. Federācijas maksājumi tika iegrāmatoti kā ieguldījums pamatkapitālā, kas potenciāli būtu atgūstams, taču reāli tā nauda nodedzināta operatīvajos izdevumos. Ja Indriksona kungam viltots paraksts uz dokumenta un atdalīti īpašumi no mūsu federācijai piederošā īpašuma nešķiet kas īpašs, tad tas ir uz viņa sirdsapziņas. Slavišu Stojanoviču neviens man nav uzspiedis. No izskatītajiem kandidātiem viņš, manuprāt, bija pats piemērotākais treneris izlases vadīšanai. Noslēdzot līgumu, ņēmām vērā iepriekšējās kļūdas, lai laušanas gadījumā nav jāizmaksā alga simtprocentīgā apmērā. Federācija joprojām turpina maksāt Aleksandram Starkovam, bet Stojanovičam paredzēta mazāka kompensācija.”