Indriksone: ja izvērtējumā noskaidrosies, ka projekts ir rentabls un dzīvotspējīgs, valsts garantijas tam nebūs nepieciešamas 29
Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valstīm ap Baltijas jūru ir maksimāli jāsamazina ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, īpaši enerģētikas jomā, otrdien Baltijas jūras valstu samitā Kopenhāgenā sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka tas ir grūts, bet paveicams uzdevums.
Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, Kariņš sacīja, ka kopīgo atkarība no Krievijas energoresursiem ir iespējams pārtraukt sadarbojoties – veidojot starpsavienojumus, attīstot atjaunojamo energoresursu projektus, kā arī, pilnveidojot likumus nacionālā un Eiropas līmenī, lai jaunos projektus enerģētikas jomā būtu iespējams īstenot ātrāk.
Ministru prezidents pauda, ka valstīm enerģētiskās neatkarības stiprināšanās jomā ir jāsadarbojas tādā pašā garā un apņēmībā, kā sniedzot visaptverošu atbalstu Ukrainai, kura cīnās par savu brīvību Krievijas uzsāktajā brutālajā karā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena samita laikā paziņoja, ka EK šodien ir lēmusi par ES Kopējā interešu statusa piešķiršanu Latvijas-Igaunijas kopīgajam atkrastes vēja parkam “Elwind”, kas turpmākajā projekta virzībā ļaus tam piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Kā informēja Sabajevs, Baltijas jūras valstu līderi samitā arī vienojās un parakstīja Marienborgas deklarāciju, kurā pausta Baltijas jūras valstu apņēmība stiprināt sadarbību enerģētikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti ES.
To iecerēts panākt, palielinot pa jūru importētās degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās biogāzes apjomu, attīstot jūras vēja enerģijas iegūšanu Baltijas jūras reģionā, kā arī pētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu attīstības iespējas.
Tā panākšanai līderi vienojās stiprināt sadarbību politiskā līmenī starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm enerģētiskās drošības jomā, tostarp paātrinot atjaunojamo energoresursu piegādi.
Dānijas galvaspilsētā notikušais Baltijas jūras valstu samits bija veltīts enerģētiskās drošības jautājumiem. Tajā kopā ar Kariņu piedalījās arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Somijas premjerministre Sanna Marina, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kā arī EK prezidente Leiena.
Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.
Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.
Vienlaikus politiķe arī paskaidroja, ka tad, ja Skultes termināļa projekta attīstītājs būtu laicīgāk veicis ietekmes uz vidi novērtējumu, LNG terminālis potenciāli darbību varētu sākt agrāk.
Ekonomikas ministre skaidroja, ka otrdienas valdības lēmums piešķirt nacionālo interešu objekta statusu tikai “Skulte LNG Terminal” plānotajam projektam bijis saistīts ar drošības dienestu ieteikumiem, par kuriem konkrētāk gan ministre neizteicās. Reizē Indriksone pauda, ka arī Rīgas Kundziņsalas LNG termināļa projektu var turpināt īstenot.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve komunikācijas jautājumos Ieva Dzelme-Romanovska aģentūrai LETA norādīja, ka birojs nav ieteicis valdībai atbalstīt vienu vai otru projektu. Birojs, vadoties pēc EM pieprasījuma, atbilstoši savai kompetencei sniedza atzinumu par abiem projektiem. Izvēle, kuru projektu atbalstīt, ir politisks lēmums, ko pieņēma valdība, balstoties uz EM ziņojumu, norādīja SAB pārstāve. Detalizētāku komentāru birojā nesniedza, jo SAB korespondence ar EM ir klasificēta.
Indriksonei preses konferencē arī tika vaicāts, vai Saeima spēs pieņemt lēmumu par nacionālā interešu objekta noteikšanu Skultes LNG terminālim jau šajā sasaukumā, uz ko politiķe atbildēja apstiprinoši.
“Šis ir tikpat svarīgs lēmums kā valdībai, tā arī Saeimai – nodrošināt enerģētisko drošību, enerģētisko neatkarību, un galvenais arī, ka pastāvīgs ilgtermiņa terminālis un pieeja terminālim nodrošina ne tikai iespēju sagādāt resursus, bet nodrošinās arī resursus par pieejamāku cenu, kas ir viens no nosacījumiem, kāpēc mums ilgtermiņā ir nepieciešams savs terminālis,” sacīja ministre.
Otrdien Ministru kabinets vēl nelēma par valsts iesaisti projektā. Šie lēmumi tiks pieņemti vēlāk, vērtējot risku analīzi, ko patlaban veic auditoru uzņēmums “PricewaterhouseCoopers”. Vērtējums sastāvēs no tehnisko risku un iespēju, risinājumu izvērtējuma, ekonomisko risinājumu izvērtējuma un izmaksu pamatojuma izvērtējuma, iekļaujot atmaksāšanās rādītājus, kā arī tiesiskos un juridiskos aspektus, kas arī ir ļoti svarīgi, īpaši, ja valsts kādā veidā plānotu iesaistīties.
Vienlaikus Indriksone atzīmēja, ka, ja izvērtējumā noskaidrosies, ka projekts ir rentabls un dzīvotspējīgs, valsts garantijas tam nebūs nepieciešamas.
Komentējot Piekrastes vides aizsardzības biedrības izteikto kritiku “Skulte LNG Terminal” projektam, Indriksone pauda, ka pati personīgi tikusies ar šīs biedrības pārstāvjiem un uzklausījusi pretenzijas. Ministre teica, ka iedzīvotāji izprot projekta nozīmīgumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, un kā savu galveno nosacījumu izvirzījuši prasību tikt iesaistītiem diskusijās, kā arī sadzirdēt atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.
“Iedzīvotāji nav pret termināli, viņi grib dzīvot drošā vidē un, varētu teikt, nepasliktināt savas iespējas dzīvot arī nākotnē Skultes tuvumā,” skaidroja ministre.
Kā aģentūrai LETA pēc valdības lēmuma pieņemšanas atzīmēja AS “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, Ministru kabineta lēmums ir ne tikai “zaļais koridors” projekta īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.
“Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu – 2024.gada rudens sezona, darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai “Skulte LNG Terminal” projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm,” sacīja Miķelsons.
Pieņemot lēmumu lēmumu piešķirt nacionālo interešu objekta statusu iecerētajam Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, valdība ir ignorējusi labas pārvaldības principus, aģentūrai LETA pauda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).
Šāds viedoklis viņam veidojies, vērtējot, kā vairāku gadu garumā ir attīstījies tā dēvētais Skultes LNG termināla projekts. Divu gadu garumā valdība neesot spējusi ziņot par situāciju saistībā ar šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. “Vakar un šodien preses konferencē dzirdētais radīja iespaidu par absolūtu labas pārvaldības principu ignorēšanu valsts augstāko politisko personu vidū,” aģentūrai LETA sacīja Līcis.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka izprot izveidojušos smago situāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr kā novada vadītājam viņam esot primāri jābalstās uz iedzīvotāju viedokli, tāpēc Līcim neesot skaidrs, kā var šādus lēmumus pieņemt bez diskusijas ar pašvaldību. “Mēs apzināmies, kas ir energoneatkarība, risku diversifikācija, izprotam klasificētas informācijas nepieciešamību un kopējo šī brīža situācijas jūtīgumu, tomēr valdības rīcība, pieņemot lēmumu par LNG termināli pie Skultes, nav saprotama, sacīja politiķis.
“Ar nepacietību gaidīšu turpmākos lēmumus par projekta realizāciju, iespējamo valsts iesaisti projekta realizācijā, uzņemtajām saistībām, kas ļaus noņemt aizdomu ēnu vai tieši otrādi – rast atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem,” uzsvēra pašvaldības vadītājs.
Viņš atgādināja, ka visā pasaulē piekraste ir atzīta kā nozīmīgs valsts ekonomiskās attīstības un rekreācijas resurss. Pašvaldība sagaida, ka arī Vidzemes piekrastei un Saulkrastiem, izvērtējot precīzu objekta atrašanās vietu, ar vislielāko rūpību un atbildību tiktu izvērtēti visi apstākļi un riski, kā arī nodrošināts pienācīgs atbalsts piekrastes teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, iedzīvotāju un viesu labklājībai un tiesībām atpūsties tīrā pludmalē.
“Novēlu iesaistītajām personām ar vislielāko atbildību izmantot tām piešķirtās pilnvaras pārvaldīt publisko finansējumu un atrast visas Latvijas, Saulkrastu un Skultes iedzīvotājiem pieņemamāko un tālredzīgāko risinājumu, ievērojot valsts drošības, ekonomiskās un arī vides intereses,” pauda Līcis.
Garantiju sniegšana par konkrētu apjomu dabasgāzes iegādi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim ir ierasta pasaules prakse, pēc otrdienas valdības sēdes žurnālistiem norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
Viņš skaidroja, ka prakse, kad šādas vienošanās tiek slēgtas, ir ļoti izdevīga abām pusēm.
“Tā ir normāla prakse. Ja šo praksi gudri izmanto, tad tas ir arī lielā mērā izdevīgi, jo Latvijai gāzes nesaņemšana ne no Krievijas – tas ir nacionālās drošības jautājums,” pauda Bordāns.
Likumprojekts par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Saulkrastos Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāsagatavo tādā kvalitātē, lai Saeima to varētu pieņemt steidzamības kārtībā divos lasījumos, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).
LETA jau vēstīja, ka EM likumprojekts jāiesniedz valdībā līdz 20.septembrim.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs cer, ka EM tiešām izdosies likumprojektu sagatavot šajā termiņā, jo līdz šim ir EM esot “dažādi gājis” ar operatīvi paveicamiem darbiem.
Politiķis uzsver, ka no savas puses būtu gatavs sākt darbu pie likumprojekta “jau rītdien”. Viņš norāda, ka dokumenta virzīšana steidzamības kārtībā divos lasījumos garantēšot tā pieņemšanu pašreizējās Saeimas pilnvaru laikā.
Feldmans arī pauž, ka viņu neapmierina plāns par LNG termināļa uzbūvēšanu tikai 2024.gada rudenī. Politiķa ieskatā, ja būtu gribēšana, tad projektu varētu īsteno vēlākais līdz 2023.gada beigām vai 2024.gada janvārim.
Feldmans akcentē, ka pašlaik “nekas nav būtiskāks” par enerģētiskās neatkarības panākšana laikā, kad ir “atslābušas Kremļa aģentu spējas” sabotēt šī mērķa sasniegšanu.
Vaicāts, vai arī valsts varētu piedalīties projekta īstenošanā ar savu ieguldījumu, Tautsaimniecības komisijas vadītājs norādīja, ka EM diskusijā ar iesaistītajiem ir jāmeklē iespējas, kā valsts var palīdzēt Skultes LNG termināli uzbūvēt pēc iespējas agrāk. Deputāts pieļauj, ka, iespējams, valsts plašāka kāda veida atbalstoša iesaiste varētu būt, piemēram, gāzes vada starp ostu un Inčukalna dabasgāzes krātuvi veidošanā.
Valdības pieņemtais lēmums par labu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem ir neskaidrs un nesaprotams, aģentūrai LETA sacīja Piekrastes vides aizsardzības biedrības valdes locekle Marta Timrota.
Biedrības ieskatā, ir ļoti dīvaini pieņemt lēmumu pirms ir veikts projekta tehniskais novērtējums un noskaidrotas visas izmaksu pozīcijas. Turklāt uzņēmējiem, kuri kopš 2016.gada nav spējuši nokārtot dokumentus par ietekmes uz vidi novērtējumu, tagad tiks piemēroti atviegloti nosacījumi. “Tas ir pilnīgi nepareizi un liek uzdot jautājumus, kā uzņēmumam, kura apgrozījums pēdējos divos gados ir 0 eiro, valsts var uzticēt īstenot tik vērienīgu projektu. Vai tik rezultātā atkal visiem iedzīvotājiem nenāksies par to maksāt?” ar neuzticību uz šo projektu raugās Timrota.
Viņa noliedz, ka ar Saulkrastu novada iedzīvotājiem būtu panākta vienošanās “pabīdīt” termināli dziļāk jūrā. Uzņēmumam ar biedrības pārstāvjiem, kuri ir Saulkrastu iedzīvotāji, nav bijis nekādu sarunu, apgalvoja Timrota.
Viņa norādīja, ka pašlaik pietiktu, ja varētu redzēt normālu un saturisku salīdzinājumu – valsts iesaiste, investīciju apmēri, izmaksas -, lai varētu salīdzināt abus projektus. Tad attiecīgi vajadzētu zināt garantiju apmērus un termiņus par abiem projektiem. “Mēs pašlaik kara laikā runājam par spēju sadarboties, rast kopīgi labākos un izdevīgākos risinājumus, nevis pierādīt, ka Latvija neatpaliek no citām valstīm, tāpēc par katru cenu vajag savu termināli. Gāzes terminālis mazliet ir solis atpakaļ laikā, kad vajadzētu domāt par atjaunojamiem energoresursiem,” piebilda Timrota.
Savukārt biedrības pārstāve Arta Jemsena uzsvēra, ka biedrība centīsies piesaistīt speciālistus, vides ekspertus, lai noskaidrotu šī projekta ekonomiskos un vides ieguvumus vai zaudējumus. Pēc viņas teiktā, pašlaik sabiedrībai nav pieejams neviens publisks materiāls par šī valstij un iedzīvotājiem nozīmīgā energoprojekta ieguvumiem.
Valdība jūnija sākumā uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi “Skulte LNG Terminal” Saulkrastos un SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā bija jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.
“Skulte LNG Terminal” reģistrēta 2016.gadā. “Skulte LNG Terminal” mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% “Skulte LNG Terminal” akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS “Virši-A”.
Savukārt “Kundziņsalas dienvidu projekts” reģistrēts 2010.gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija “Millennium Energy Partners LLC”, bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
