Indrašis par iejušanos Maskavā, algu rubļos un pazudušo ķīmiju 0
Otrdienas vakarā Latvijas hokejists Miks Indrašis pirmo reizi uz “Arēna Rīga” ledus iznāca kā viesis – Maskavas “Dinamo” formā. Pāris efektīgi gājieni, nopelnīts komandai vairākums, došanās laukumā gan vairākumā, gan mazākumā un tomēr zaudējums ar 2:4. Jau ceturtais aizvadītajos piecos mačos, kas atmosfēru ap vienību padara nervozu, bet pats 27 gadus vecais uzbrucējs teic, ka ar leģionāra lomu ir apradis un cer, ka vadība neķersies pie represijām.
Ar kādām sajūtām atgriezies “Arēnā Rīga”?
Mazliet uztraukums bija, gribēju iemest un uzvarēt. Šoreiz neizdevās. Ģērbtuves gan nesajaucu.
Jūs šosezon daudz ielaižat. Rīgā bija tas pats stāsts?
Jā, kaut kas nav kārtībā. Visi ir labi, pieredzējuši spēlētāji, bet ķīmija pazudusi, aizsardzība ir vājais posms, bet grūti pateikt, kas tieši ir pie vainas. Protams, ir mazliet jūtams spiediens gan no treneriem, gan vadības, lai gan pagaidām arī saka, ka viss kārtībā, nevienu ārā mest netaisās. Krievijā jau nekad nevar zināt, cerams, ka saņemsimies.
Pārbaudes spēlēs jums diezgan labi gāja.
Jā, nebija tādu domu, ka varētu noiet greizi – gan iemetām, gan aizsargājāmies. Jācenšas atgriezties tajās sliedēs.
Kā pats esi apradis ar leģionāra lomu?
Diezgan viegli bija iejusties komandā, visi spēlētāji draudzīgi un uzņēma kā savējo. Jau pēc divām dienām visus pazinu, varēju parunāties. Jūtos komfortabli, treneris uzticas un jāmēģina tas attaisnot. Viņš ļauj man spēlēt savu hokeju, pagaidām gan sanāk, kā sanāk. Ik pa brīdim mani laiž arī mazākumā un vairākumā.
Kā ar sadzīvisko pusi?
Nevaru sūdzēties, ģimene atbraukusi. Dzīvojam ārpus centra, piecas minūtes no arēnas. Korķos jau tāpat sanāk sēdēt, treniņu halle ir pusstundas braucienā. Mārtiņš (Karsums) un Kaspars (Daugaviņš) ir 15 minūtes no mums, esam satikušies. Esmu iejuties Maskavas ritmā, sākumā domāju, ka būs trakāk, bet kopumā ir diezgan vienkārši. Daudzi saka, ka Krievijā viss ir slikti, bet tā jau nemaz nav. Ir droši, ģimene arī apmierināta. Vienīgais sliktais – sastrēgumi. Nav jau tā, ka mani kaut kas būtu pārsteidzis, jo septiņus gadus uz turieni braukāju ar Rīgas komandu. Protams, ir savas nianses, ka jādzīvo viesnīcā, nevis mājās, pirms spēlēm arī paliekam bāzē.
Kā mainījusies Rīgas “Dinamo”?
Spēlē daudz agresīvāk kā pagājušajā sezonā, arī mazākumā iet visi virsū un mēģina atņemt ripu, negaida kā citas komandas. Tā laikam arī ir panākumu atslēga.
Pret Omskas “Avangard” jums bija diezgan traka spēle.
Zināju, kā viņi spēlēs, tāpat kā izlase, vienīgais, ka mazliet meistarīgāki spēlētāji, vairāki no NHL atbraukuši. Laba komanda, viena no galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. Arī ar Bobu Hārtliju aprunājāmies.
Par ko šosezon cīnīsies Maskavas “Dinamo”?
Par Gagarina kausu!
Algu tev maksā rubļos vai eiro?
Rubļos, tur dzīvojam un arī tērējam. Pagaidām neko neesmu mainījis, jāpagaida, kad kurss uzlabosies (smejas).
