Indrašis: «Dažbrīd sajūta kā sapnī.» 0

Mūsu hokeja izlases uzbrucējam Mikam Indrašim (21) izdevusies izcila debija pasaules čempionātā – pieci punkti (3+2) pirmajās trīs spēlēs, kas visu 16 komandu spēlētāju sarakstā vakarrīt viņam ļāva ieņemt ceturto vietu.

Reklāma
Reklāma

 

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Ar Miku sarunājos dienu pirms spēles pret Čehijas izlasi. Līdz šim Indrašis lielākoties spēlējis komandā HK “Rīga”, cīnījies Krievijas jaunatnes līgā (MHL) un Baltkrievijas atklātajā čempionātā, bet aprīlī parakstīja līgumu ar Rīgas “Dinamo”.

Treneris uzticas

– Trešdien Latvijas izlases treniņā uz ledus biji vienīgais no pirmo divu maiņu spēlētājiem. Kāpēc nāci un trenējies, kamēr citi atpūtās?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Ja visu dienu neko nedaru, tas var ietekmēt manu spēli. Esmu ievērojis, ka labāk jūtos, ja arī brīvdienā mazliet paslidoju un pamētāju pa vārtiem.

– Pasaules čempionātā tu laukumā esi vidēji vairāk par 19 minūtēm. Uzbrucējam tas ir milzīgs laiks.

– Sajūta ir laba, jo treneris man uzticas. Ļoti grūti spēlēt un tikt pie punktiem, ja tā nav. Ja katrā maiņā eju laukumā, tad vieglāk iejusties spēlē nekā tad, ja vienreiz mani izlaiž un otrreiz ne.

– Vai saprati, kurā brīdī esi izpelnījies trenera Teda Nolana ievērību?

– Parasti es treneriem neesmu nekāds mīlulis. Februārī turnīrā Oslo pēc pirmās spēles Nolans intervijā mani paslavēja, vēlāk lasīju un biju baigi pārsteigts – kā tā, es taču nekā izcila neizdarīju. Tobrīd sapratu: ja reiz esmu iekritis acīs, tad ir iespēja un jādodas tik uz priekšu. Katrā treniņā centos un te nu esmu – čempionātā.

– Turklāt pirmajā maiņā!

– Necerēju, ka tajā ilgi uzturēšos. Zemapziņā visu laiku bija doma – tūlīt atbrauks Kaspars Daugaviņš un mani nobīdīs uz ceturto maiņu vai vispār ārpus sastāva. Tomēr turpināju strādāt.

– Cik drošs esi par vietu sastāvā? Vai pieļauj, ka Nolans tevi nosēdinās malā, ja savārīsi ziepes?

– Protams, Nolans īpaši nešķiro. Ja strādāšu un izpildīšu viņa prasības, problēmām nevajadzētu rasties. Ja sākšu kaut ko izdomāt vai atslābt, sak, es jau esmu vārtus iemetis, tad nosēdinās soliņa galā un pateiks, lai spēli paskatos no malas.

Reklāma
Reklāma

Draudzene tur pie zemes

– Te ir čempionāta rezultatīvāko spēlētāju saraksts. Ko tu tur redzi?

– Labus špīlerus. Un sevi (smejas). Kā es varu izskaidrot, ka esmu tik augstā vietā? Grūti pateikt. Spēlēju vienā maiņā ar diviem meistariem – Jānis Sprukts un Miķelis Rēdlihs bija “Dinamo” uzbrukuma līderi, un kopā ar viņiem jebkurš varētu uzspēlēt, Mārtiņš Karsums droši vien jau desmit punktus būtu savācis. Tā jau ir, ka viņi mani baro ar piespēlēm. Pret vāciešiem Jānis cīnījās vārtu priekšā, un es tiku pie ripas. Pret krieviem iekrita tāds vieglais metiens.

– Droši vien komandas biedri tevi tagad velk uz zoba: mūsu zvaigzne!

– Jā, ik pa brīdim kāds teic – nu, tu jau rīt atkal iemetīsi. Bet tas ir forši. Visbiežāk jau Daugaviņš joko.

– Varbūt noderētu arī kāds, kurš aiz ausīm pavelk uz leju, ja nu gadījumā sāc lidināties pa mākoņiem?

– Katru dienu ar savu draudzeni runājos un viņa man piekodina, lai tikai nesakāpj galvā. Tur mani pie zemes. Dažbrīd jau ir tāda jocīga sajūta – kā sapnī, varbūt jāiekniebj sev. Taču jāiet uz priekšu. Mums vēl ir vismaz četras spēles, kurās jāparāda viss, ko varu.

– Kā tev šķiet, cik tuvu vai tālu esam no ceturtdaļfināla?

– Pagaidām grūti spriest, jo vēl daudz spēļu. Ja visus uzvarēsim, tad tiksim. Puse darba nav padarīta, apmēram trešdaļa.

– Vai krievu vārtos iemesto ripu kāds tev iedeva?

– Jā, Roberts Bukarts. Viņš arī paņēma manis pirmo iemesto ripu izlasē pārbaudes spēlē Dānijā. Kopā man tagad ir trīs vai četras ripas, arī no Baltkrievijas čempionāta un, iespējams, arī MHL. “Dinamo” ripas vēl nav, bet cerams, ka kādreiz iemetīšu.

– Pirms čempionāta tu parakstīji līgumu ar “Dinamo”. Daži līdzjutēji spriež, ka esi pasteidzies.

– Pirms pasaules čempionāta jau neviens nezināja, ka es ko iemetīšu. Pats to nenožēloju – viss notiek, kā jānotiek. Tas, ko es tagad esmu izlasē izdarījis, diez vai dos man kādu kredītu “Dinamo”. Tur ir cits treneris un nāksies sevi pierādīt no jauna.

– Vasarā ļausies atpūtai vai kārtīgi strādāsi?

– Vasarā man parasti brīva ir pusotra nedēļa, un tad sākas treniņi. Ar fiziskās sagatavotības treneri Vilni Kluci esam sarunājuši, ka pēc pasaules čempionāta atpūtīsimies divas nedēļas un tad sāksim strādāt.

– Vai tev galvenais ir uzaudzēt svaru?

– Ēdu daudz, daži pat nesaprot, kā var tik daudz apēst. Pēdējā laikā nākuši apmēram trīs kilogrami klāt, tagad sveru apmēram 80 vai 81. Vēl labprāt kādus septiņus pieliktu klāt, līdz 90. Bet nevar zināt, kā tad paskriešu, varētu būt mazāk kustīgs.

 

Par karali

– Kas tev Rīgā ir lielākie līdzjutēji?

– Ģimene, man ir māsa, brālis un pusmāsa. Arī draudzenes ģimene un draugi, Ričards Birziņš no “Liepājas metalurga” man raksta un pamāca, kur varēju nospēlēt labāk.

– Visi ir sajūsmā par vārtiem, ko iemeti itāļiem.

– Guntis Galviņš man iedeva labu piespēli, izgāju vienatnē pret vārtsargu. Skrienot izdomāju rīkoties atbilstoši situācijai, sanāca paņemt ripu ar nūjas neērto pusi, vārtsargs noticēja, pavilku atpakaļ un iemetu. Viņš varēja arī noķert, bet man paveicās. Vai tas ir mans skaistākais gols? Droši vien ne. Bijuši arī labāki, piemēram, no aizvārtes MHL pret Slovākijas komandu.

– Vai būtu drosme tādu pamēģināt Stokholmā?

– Drosme varbūt būtu, bet tādas situācijas ir slidenas: ja sanāk, esi karalis, bet, ja ne, tad visi uzskata, ka baigais pižons. To var darīt tad, ja simtprocentīgi esi pārliecināts, ka būs iekšā.

– Kāpēc izvēlējies numuru 70?

– Ar šo numuru spēlēju HK “Rīga”, šķiet, jau trešo gadu, un droši vien paturēšu arī turpmāk. Pārbaudes spēlēs man bija numurs 10. Domāju: varbūt lai paliek arī pasaules čempionātā, bet atcerējos – tas taču Laura Dārziņa numurs!

– No tribīnēm tu ar numuru 10 izskatījies tieši tāpat kā Dārziņš.

– Viņš arī ir garš, bet salīdzināt negribu. Dārziņš spēlē Kazaņā, es – HK “Rīga”, tur tā atšķirība.

 

HOKEJS PASAULES ČEMPIONĀTS

S grupa

* Norvēģija – Itālija 6:2 (2:1, 2:1, 2:0), Zviedrija – Vācija 5:2 (1:1, 2:1, 2:0).

Pirms vakardienas spēlēm: 1. Zviedrija 12 punkti (4 spēlēs), 2. Krievija 9 (3), 3. Latvija 6 (3), 4. Čehija 5 (3), 5. Norvēģija 4 (4), 6. Vācija 3 (4), 7. Itālija 2 (4), 8. Dānija 1 (3).

Vakar: Dānija – Krievija, Latvija – Čehija; šodien: Itālija – Čehija, Krievija – Zviedrija; rīt: Norvēģija – Latvija (13.15), Vācija – Dānija, Itālija – Zviedrija.

H grupa: Slovākija – Kazahstāna 4:2 (1:1, 1:0, 2:1), Kanāda – Šveice 3:2 (0:1, 1:0, 2:1). 1. Kanāda 10 (4), 2. Somija 9 (3), 3. Slovākija 6 (4), 4. Šveice 6 (4), 5. ASV 5 (3), 6. Baltkrievija 3 (3), 7. Francija 3 (3), 8. Kazahstāna 0 (4).

Rezultatīvāko piecnieks: 1. L. Eriksons (Zviedrija) 7 (3+4), 2. J. Malkins (Krievija) 6 (2+4), 3. H. Zeterbergs (Zviedrija) 6 (0+6), 4. M. Indrašis (Latvija) 5 (3+2), 5. J. Francens (Zviedrija) 5 (2+3). 23. J. Sprukts 4 (0+4).

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.