Kaitēkļus un nezāles dārzā nelaiž 0
Apkārtnē valda mežonīga daba, bet dārzā nav nevienas nezālītes, arī kaitēkļi, šķiet, to nebojā…
Lielākie postītāji būtu gliemeži, ja vien tiem ļautu vaļu. Dažbrīd var nolasīt pa pusspainim līdēju, kas no upes mitraines saoduši kārumus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc dārzs un celiņi jātur tīri no nezālēm, vienmēr jāuzrušina. Pa svaigi irdinātu, saulē apžuvušu zemi tiem netīk lodāt. Regulāra dobju uzrušināšana ar grābeklīti ir labākais līdzeklis pret nezālēm, jo tās nespēj sadīgt. Lai izravētu apmēram 400 m2 lielo dārzu, paiet puse dienas. Līdz Jāņiem visu uzirdina reizi nedēļā, kad sauss – retāk. Ja trīs dienas lijis, tiklīdz iespējams, augsni pārirdina. Augiem tas patīk, arī mitrums labāk saglabājas augsnē. Tikai ar augiem, kam sekla un smalka sakņu sistēma, jārīkojas uzmanīgāk. Piemēram, rododendri, citronliānas regulāru kašņāšanos var ņemt ļaunā.
Tāds tādu satiek
Augi kolekcijā nonāk pa dažādiem ceļiem. Tie iegādāti tepat Latvijā, iemainīti no citiem kolekcionāriem, atvesti no ārzemju ceļojumiem. Par katra izcelsmi un vēsturi Indrai ir ko pastāstīt.
– Ir izveidojusies domubiedru grupa, kam aizraušanās ir augu kolekcionēšana, – atklāj Indra. – Kopā dodamies tuvākos vai tālākos braucienos pa stādaudzētavām augu raudzībās un medībās. – Viens no stādu mīļotāju iecienītiem galamērķiem ir Šmita stādaudzētava Polijā, kur ir lielisks kokaugu, krūmu sortiments. Interesantus augus var atrast arī Igaunijā, īpaši Nurgas kokaudzētavā. Ziemcietes viņa pasūta no Anglijas un atrod arī Nacionālā botāniskā dārza gadatirgos Salaspilī, rudens tirgos Bulduros. Daži augi iegūti dabā, dodoties ceļojumos, un tiem pat nosaukumus nav izdevies uzzināt, kā, piemēram, īpatnējai zālei no Norvēģijas. Indra atzīst, ka viņa nav no tiem, kas speciāli un mērķtiecīgi veido kolekciju, – tā veidojas pati, papildinoties ar augu, kas iepaticies. Lielu daļu uzdāvinājuši draugi, jo kolekcionāri vislabāk zina, kas šādā reizē vairāk iepriecinātu. Pat sveši cilvēki mēdz piedāvāt kaut ko interesantu.
Patlaban Indrai pilnībā jāapgūst esošā teritorija, bet nākotnē, iespējams, arī aizaugušās teritorijas blakus dārzam. Tas gan būtu pēc citādiem principiem veidots dārzs, jo darbojoties rodas arvien jaunas idejas un atklāsmes.
