Dārzs uztur labā formā 0
Indrai ir divas aizraušanās – dārzkopība un skriešana. Abas palīdz uzturēt sevi lieliskā formā. Daudzi ir pārsteigti, ka augu kolekcionāre Indra ir tā pati panākumiem bagātā maratoniste, turklāt viņa jau ir vecmāmiņa.
– Ar dārzu aizrāvos tāpēc, ka gribēju būt patstāvīga, mācīties tālāk no mājām un visu pirkt par savu naudu. Iestājos Bulduru dārzkopības vidusskolā, dzīvoju kopmītnēs. Dārzkopība tolaik – nu tā, bet sports gan patika, un tas skolā bija labā līmenī. Pēdējā kursā mani aizrāva puķes, un tā sākās. Visur, kur braucu, vedu zariņus mājās, – atceras Indra, kura dārzu stāda kopā ar mazmeitu Evelīnu. Meitas ravē un pieskata dārzu, kad saimniece dodas tālākā braucienā. Mazmeitai mīļākā ir rozā krāsa, bet Indrai – visas. Tāpat kā augi – visi mīļi, katrs savā laikā. Sevišķo kārtā varētu ierindot lilijas, mežlilijas un dienziedes. Rožu un bārbeļu dārzā nav, jo Indrai nepatīk kaut ko cirpt un izgriezt. Nepatīk arī rožu mūžīgās utis un slimības, ar kurām jācīnās. – Tie ir vienīgie adataiņi, kuri man netīk, bet pārējie ir sevišķi mīļi. Piemēram, arālijas – no vecā dārza atvedu mazu atdalenīti, bet aug griezdamās. Turklāt, zinot arālijas dabu, drīz būs pamatīgs augs, kas līdīs uz visām pusēm. Arī trīsgadīgā mazulīte maklura jau ir asa, ar adatiņām.
Ir pat savas favorītes
Indra lielākoties izvēlas augus, kas nav pārāk jāčubina, jo viņa ik pa laikam atkārto, ka esot ļoti slinks cilvēks, nu ļoti slinks cilvēks! Tas gan skan kā joks, ieraugot viņas dārzu.
Kolekcionāre iecienījusi daudzveidīgās hostas. Stādījusi tās, kas patīk, un tagad jau ir aptuveni 20 šķirņu. Saimnieces mīlules ir dienziedes, kas zied no jūnija līdz augustam un neprasa gandrīz nekādu kopšanu.
– Darbojoties ar augiem, vajag spītību. Man nav pacietības kā citiem kolekcionāriem, kas aizrāvušies ar diedzēšanu, sēšanu, gadiem ilgu gaidīšanu. Man ledusskapī, kur daudziem dārzumīļiem visādi brīnumi piedzīvo aukstuma ciklu, tomēr ir vieta arī desai. Bet nevaru arī teikt, ka ledusskapī nebūtu nekā no augiem. Tur dzīvības procesi notiek, – smej Indra.
Daļa augu pavisam agrīno bērnības posmu pavada siltumnīcā. Ziemu tur pārlaiž daudzi augi, kam palikšana savvaļā var būt kritiska.
No pārmaiņām nav jābīstas
Lai sakoptu apkārtni, ģimene tīra grāvjus, izcērt krūmus. Zeme pieder pašvaldībai, bet ir atļauts to kopt. Pilsētai tas arī izdevīgi – aizauguša čūkslāja vietā tagad plešas dārzs, kur tūristus vest un pašiem atnākt paskatīties.
Dārzu mīļotāji no plašākas apkārtnes ierodas bieži, taču vietējie iedzīvotāji nāk reti – varbūt kautrējas? Iekopjot jauno dārzu, netika vairs pieļautas vecās kļūdas, jo dārzs tapa tukšā vietā un plānojumu varēja izveidot tieši tādu, kādu vēlas. Jaunu augu izvietojumu nediktēja vecākie stādījumi. Saimniece vispirms uzzīmēja dārza plānu, tad sagatavoja zemi, iezīmēja celiņus. Vecajā dārzā ap māju dobju kontūras jau bija, atlika vien tās paplašināt. Lai būtu ērti staigāt, celiņi ir 80 cm plati. Dobes veidotas tā, lai ērti aizsniegtu viduci, un ir 1,20 m platas.
