Lielais augu maratons. Ciemos pie Indras Lielkājas krāšņajā dārzā 0
Arī šo es nepazīstu – visai bieži pat pieredzējušam dārzniekam nākas atzīties Indras Lielkājas augu kolekciju dārzā! Pie viņas daudzi augu mīļotāji viesojušies arī tad, kad dārzs atradās Dakstos. Tā vizītkarte bija garas dienziežu rindas, augu dobes, prāvi koku un krūmu retumi, kas plašajā teritorijā veidoja skaistu parku. Tagad jau četrus gadus Indras mājas ir Strenčos. Turp pārceļojusi arī zaļā kolekcija, un saimniecei ir liela pieredze, kā veidot un uzturēt plašu augu kompāniju.
Arī augi var ceļot
Dzīvē notiek pārmaiņas, un Indras ģimenei nācās mainīt dzīvesvietu un pārcelties uz vecāku mājām Strenčos. Viena lieta ir pašiem pārcelties, bet pavisam cita – pārvest augus.
Visu augu kolekciju un arī siltumnīcu Indra uz jaunajām mājām pārveda vēlā rudenī pasāta piekabē. – Ja augam var izrakt sakņu kamolu un pacelt, var pārstādīt arī prāvāku kociņu, – viņa atzīst. Pareizi būtu augus jau laikus sagatavot pārstādīšanai, taču steigas dēļ tas nenotika. Augus izraka ar iespējami lielu sakņu kamolu, ietina plēvē un piesedza, lai pārvedot pasargātu no vēja. Pēc iestādīšanas kārtīgi aplaistīja, un visi labi ieauga. Tiem, kuri pārstādīšanai bija pārāk lieli, saimniece paņēma spraudeņus.
Ekstrēmi apstākļi nav pasaules gals
Kolekciju dārza vecākā daļa izvietota ap māju, jaunākā – uz pilsētai piederošā zemes gabaliņa aiz iebraucamā ceļa.
Jaunais dārzs atrodas Gaujas slīkšņāja malā. – Kad sāku te kaut ko darīt, nešķita, ka būs tik traki, bet jau pirmais gads bija īsts pārbaudījums, – atceras Indra. – Ūdens uzkāpa līdz ceļam, noslīcinot visu dārzu ar jaunajiem stādījumiem. Ieraugot šādu trakumu, āvu gumijniekus un devos ar mietiem stiprināt eglītes un citus lielākos kociņus, ko ūdens varēja aizskalot. Vīrs no mājas, uzjautrinādamies par tādu skatu, filmēja. Gan jau arī kaimiņi domāja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Taču rezultāts ir labs. Augi, kas bija mazi vai zem zemes, plūdus pārcieta bez bēdu. – Zemākajā vietā ūdens stāvējis sešas dienas. Lai gūtu pieredzi, Indra devusies pie draudzenēm jelgavniecēm, kurām Lielupes plūdi nav retums. Viņas mierinājušas, sak, ja ūdens nestāv ilgāk par nedēļu, augiem tas nekaitē. Tiešām, augu pielāgošanās spēja un izturība ir milzīga. Ziemā bojā gājuši tikai daži augi, bet varbūt nevar vainot ūdeni, jo dabiskais atbirums ir vienmēr. Lielākais zaudējums – dārza vidū Indra bija izveidojusi ūdens baseiniņu (ierakta itin prāva, 1,2 m dziļa metāla muca, un tajā vienmēr labi pārziemojušas zivis), kurā peldēja zelta zivtiņas. Tās tagad ir devušās uz plašākiem ūdeņiem.
