Individuālās kiberdrošības pamati, kas jāzina ikvienam 1
Pagājušajā nedēļā piedzīvotajām apjomīgajām un globālajām sociālo tīklu tehniskajām problēmām sekoja starptautiskajos medijos plaši iztirzāta situācija par pārdošanā pieejamiem lietotāju datiem, kā arī mūsu atkarību no sociālo mediju pakalpojumiem.
Šis notikums kļuva par labu atgādinājumu un mudinājumu ikvienam atkārtot kiberdrošības un privātuma pamatus, kas var palīdzēt parūpēties par savas personīgās informācijas drošību tiešsaistē.
Kontrolē publiski pieejamo datu apjomu
Izveidojot jaunu sociālo tīklu kontu, publicējot ierakstu ar nupat iegūto augstskolas diplomu vai augšuplādējot jaunu profila bildi lietotājam vienmēr ir izvēle, kādam cilvēku lokam šo informāciju ļaut redzēt – to nosaka noteikumos, kuriem lietotājs ir piekritis, pievienojoties sociālajam tīklam.
Tomēr nav noslēpums, ka daļa cilvēku gana vieglprātīgi attiecas pret šo jautājumu un visus savus ikdienas jaunumus padara publiski pieejamus ikvienam. Tas rada iespēju veikt datu skrāpēšanu (data scraping) jeb automatizētu informācijas ievākšanu no interneta vietnēm, kas pati par sevi nav nelikumīga prakse.
Tāpat kā jebkura datorprogramma, arī datu skrāpēšana kļūst bīstama tikai tad, ja šādā veidā iegūtie dati nonāk nepareizās rokās, un tiek veidotas plašas datu bāzes, kas tālāk, nokļūstot hakeru rokās, tiek izmantotas pret šīm personām, un palīdz uzlauzt personīgos vai uzņēmumu kontus.
Tādējādi visu, kas hakerim varētu būt nepieciešams, lai sagatavotu mērķtiecīgu kiberuzbrukumu, viņš iegūst legālā veidā, tādēļ nākamreiz, informējot draugus par sasniegumiem darbā vai privātajā dzīvē, padomā divreiz, kam šo informāciju publicē!
Pārskati piešķirtās sīkdatņu jeb cookies atļaujas
Sīkdatnes, kuru izveidi regulāri apstiprinām, apmeklējot kādu mājaslapu, ir sīkas teksta datnes, kuras pārlūkprogramma saglabā lietotāja ierīcē, lai identificētu ievadīto informāciju un saglabātu individuālos iestatījumus.
Katrā vietnē tiek izmantotas dažādu veidu sīkdatnes, kas uzlabo vietnes darbību un personalizāciju, un normālos apstākļos tās ir nekaitīgas un neietekmē lietotāju negatīvi.
Tomēr, līdzīgi kā ar jebkuriem datiem, arī sīkdatnes ļaundari var izmantot kibernoziegumu veikšanai, liekot augšupielādētiem vīrusiem vai ļaunprātīgai programmatūrai uzdoties par sīkdatni un iegūstot pieeju lietotāja informācijai un ierīcei.
Tieši tādēļ ir jābūt uzmanīgiem un jāpievērš uzmanība, kādām sīkdatnēm tiek ļauta darbība – īpaša piesardzība jāievēro, atverot kādu mājaslapu pirmo reizi vai novērojot kādas uzkrītošas nepilnības, piemēram, neierasta formāta mājaslapas adresi vai uzkrītoši sliktu gramatiku, kas var liecināt par ļaunprātīgi veidotu vietni.
Lai izvairītos no datu nokļūšanas sliktās rokās, vienmēr apdomā, kuras sīkdatnes apstiprini, kā arī regulāri pārskati interneta pārlūkā redzamo informāciju par sīkdatņu atļaujām, lai atbrīvotos no novecojušiem datiem. Laiku pa laikam pat visu sīkdatņu dzēšana var būt laba pārlūka tīrīšana, jo nākamreiz, apmeklējot iecienītās vietnes, parastās sīkdatnes tiks atjaunotas.
Izvērtē un pārliecinies par informācijas uzticamību
Lai sevi pasargātu no nevēlamiem kiberuzbrukumiem, ļoti svarīgi ir vienmēr izvērtēt visu informāciju, ko lasi un saņem, bet vēl vairāk – kam un kādā veidā izpaud nozīmīgus datus un informāciju.
Ļaundari, nereti uzdodoties par kādu uzticamu personu vai uzņēmumu, veic telefona zvanus vai sūta elektroniskas ziņas, stāsta izdomātas situācijas, lai rezultātā iegūtu personas datus, bankas konta informāciju un pat pieejas datus.
Huawei viceprezidents kiberdrošības un privātuma nodrošināšanas jautājumos Mika Laude, sniedzot kiberdrošības padomus, uzsver: “Pandēmijas ietekmē mūsu dzīve ievērojami vairāk notiek tiešsaistē, un tas ievērojami palielina kiberdrošības nozīmi.
Huawei mēs uzticamies daudziem aspektiem: veselajam saprātam, cilvēku labajiem nodomiem, mūsu darbiniekiem, standartiem un sertifikātiem. Tomēr visam, ko darām kiberdrošības jomā, Huawei piemēro nulles uzticības principu – neizdari pieņēmumus, netici nevienam, pārbaudi visu.
Mūsuprāt, uzticībai ir jābūt balstītai pārbaudāmos faktos, kas ir vienādi visiem. Tas ir galvenais princips, kas ļauj pasargāt sevi un savus datus tiešsaistē, kā arī veidot drošu digitālo sabiedrību.”
Lai to ieviestu savā ikdienā, uzreiz neatver aizdomīgus e-pastus no nepazīstamiem cilvēkiem, izvērtē mājaslapu uzticamību un drošības līmeni pirms ievadi tajā savus datus vai veic maksājumus, un pārliecinies, ka telefonsarunas otrā pusē ir pazīstams un uzticams cilvēks.
Neaizmirsti par atjauninājumiem!
Programmatūras atjauninājumi ir neatņemama lietotāja digitālās drošības un privātuma daļa, jo tie ietver lietotņu labojumus, kas pilnveido drošības līmeni.
Savukārt hakeriem patīk drošības trūkumi – izmantojot tos, ierīce var tikt inficēta un dati nozagti, kad pārlūkojat kādu īpaši veidotu vietni vai atverat inficētu ziņojumu.
Ja lietotāja ierīcē iekļūst vīruss, tas var ātri izplatīties tālāk draugiem, ģimenes locekļiem un sadarbības partneriem, tāpēc ir svarīgi, lai programmatūra un sistēmas vienmēr būtu atjauninātas – ne tikai jūsu, bet arī draugu un kolēģu drošības dēļ.
Tādēļ nākamreiz, kad telefons paziņo par kārtējiem atjauninājumiem, neatliec tos uz vēlāku laiku vai ērtības nolūkos vienkārši aktivizē automātisko atjauninājumu funkciju, lai turpmāk visas lietotnes, ko izmanto savās ierīcēs, atbilst jaunākajām drošības prasībām un iespējām!
