Individuālais labums no kopābūšanas 0
Eiropas Parlamenta pusapaļā plenārsēžu zāle (hemicikls) trešdien pārveidota TV studijā – zilā zālē ar dzeltenām zvaigznītēm. “Eirovīzijas” TV diskusijā lielās ES auditorijas priekšā uzstājās visi seši Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amata vadošie kandidāti, kurus apzīmē ar vācu vārdu “Spitzenkandidaten”. Tā ir salīdzinoši jauna ES institūciju demokratizācijas tendence.
Kopš iepriekšējām EP vēlēšanām 2014. gadā politisko partiju saimes ar saviem EK priekšsēdētāja kandidātiem startē vēlēšanās, tādējādi saņemot stiprāku mandātu balsojumam parlamentā. Tā kā Eiropas valdības vadītāju ievēl Eiroparlaments, par tieši ievēlētu EK priekšsēdētāju nevar uzskatīt. Latvijas partiju vēlēšanu sarakstos viņu vārdu nav.
Taču politisko līderu uzskati un solījumi noteikti ietekmē nacionālo partiju pozīcijas vēlēšanās. Savukārt nacionālo partiju līderiem jārēķinās ar viņu partiju saimes vadlīnijām. Ja tas, ko pirms vēlēšanām apsolījis Eiropas līderis, nesakrīt ar EP ievēlētā deputāta viedokli no dalībvalsts partijas, tad uzvar stiprākā kārts – Eiropas partijas pozīcija. Tādēļ vērts salīdzināt (kurš kurā grupā, sk. tabulu) politiķu atbildes uz jautājumu: “Mana Eiropa: kāds man no tās labums?”
Migrācijas risinājumi: individuāli vai kopīgi?
Čehs Jans Zahradils, Eiropas Konservatīvo un reformistu alianses (mūsu Nacionālās apvienības “jumts”) kandidāts, iestājas par elastīgu un decentralizētu savienību: “Eiropas Komisijai jārespektē visas dalībvalstis, nevis jāmāca nacionālās valdības.”
Viņš ievēlēšanas gadījumā neatkārtotu EK kļūdu ar bēgļu kvotām, kas palielinājis plaisu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. “Jāveido ārpus ES uzņemšanas centri, jācīnās pret kontrabandu, jāpanāk patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšana,” uzskata Zahradils.
Pret šo pozīciju nikni vērsās sociālists no Nīderlandes Franss Timmermanss, EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks: “Mums ir vajadzīgs plāns Āfrikai un solidaritāte Eiropai. Solidāri jādara arī nepatīkamas lietas, patvēruma meklētāji jāuzņem arī Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm.”
Arī vācietis Manfrēds Vēbers, Eiropas Tautas partijas līderis, pārliecināts, ka vienīgā iespēja ir Eiropas divpusējs risinājums: robežkontrole un humānā palīdzība. “Jākontrolē robežas un papildus jāpieņem10 tūkstoši “Frontex” darbinieku. Un atsevišķu migrācijas komisāra portfeli!” Līdzīgs uzskats ir pašreizējai ES konkurences komisārei dānietei Margrētei Vestagerei: “Migrācija jāpadara legāla – tāpēc vajadzīga kopīga patvēruma sistēma, citādi izgāzīsimies.”
Niko Kijē, Eiropas Kreiso spēku partijas kanditāts, nelegālā imigranta spāņa dēls, kurš dzīvo Beļģijā, iestājas par vēl solidārāku Eiropu: “Līdzšinējā politika ir kļūda. Migrācija ir iespēja. 0,5% migrantu no ES iedzīvotāju skaita nav nekāda invāzija.” Savukārt vāciete Ska Kellere, Eiropas Zaļo partijas līdere, vēlas panākt ES finansējumu kopienām, kas uzņem patvēruma meklētājus.
Darba vietas vai algas?
Otrajā problēmlokā – par jauniešu bezdarbu – kandidāti atbildēja uz jautājumu: kā 3,3 miljoniem jauniešu dabūt darba vietas? Strīdi izvērsās par minimālās algas noteikšanu.
Kad Vēbers atsaucās uz kāda portugāļu studenta teikto, ka ne jau minimālā alga ir šķērslis, bet darba vietas vispār, pārējie amata konkurenti uzsprāga.
Kijē pārmeta esošajai EK, ka tā nedomā par minimālo algu, tikai palielina pensijas vecumu, tāpēc veci cilvēki strādājot, bet jaunieši paliek bez darba mājās. “Nepieļaujami, ka strādā, bet dzīvo nabadzībā,” viņš piebilda. Arī citi prasīja noteikt minimālo algu.
Zahradils palepojās, ka viņa dzimtenē Čehijā ir tikai 3% bezdarbs. Tas pierādot, ka specifiski, dalībvalstij piemēroti risinājumi un pašmāju likumi varot atrisināt bezdarba problēmu.
“Nacionāla valsts var atrast labāku risinājumu nekā EK!” viņš vēl ieteicās. Tas aizsvilināja Timmeramansu. “Jūs Čehijā izmantojāt ES struktūrfondus, kļuvāt par labklājīgu valsti ar mazu bezdarbu, bet tagad negrasāties palīdzēt tiem, kam liels bezdarbs! Solidaritāti izmantojāt, bet ar solidaritāti nedalāties,” viņš pārmeta.
Timmermanss uzbruka arī Vēberam, kurš Portugālei neesot ļāvis īstenot atkopšanās plānu, lai to sodītu: “Jāpieliek punkts taupības pasākumiem. Portugāle pierādīja, ka tikai tā var atkopties.” “Erasmus” programma jāattiecina uz ikvienu jaunieti, viņš vēl ierosināja. Jauniešu garantiju shēma ir finansējama no ES un jābūt pieejamai visiem, piebilda zaļā Kellere.
Klimata nodokļi vai inovācija?
Divas dažādas pieejas iezīmējas arī klimata pārmaiņu novēršanā, kas neizbēgami izraisītu arī darba vietu zudumu. “Nav jāgaida uz jaunām tehnoloģijām, daudz ko var darīt tagad. Arī pārejot no gaisa satiksmes uz ātrgaitas dzelzceļiem, kas tiek attīstīti pa ES naudu, samazinātos gaisa izmeši,” norādīja Vestagere. “Nodokli lidmašīnu degvielai!” izsaucās Timmermanss.
Zahradils uzskata, ka Eiropas Komisijai jāmaina Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas, kam vairāk jābūt orientētām uz vidi. Vēbers atgādināja ES mērķi – oglekļa nulles līmeņa industrija 2050. gadā. “To panāksim ar inovāciju, nevis uz trūcīgo rēķina.”
Eiropā nedrīkst būt nodokļu paradīzes
Kuras valstis ir nodokļu paradīzes? “Amazon” nodokļos samaksā tikpat, cik grāmatnīcas uz ielas. “Apple” nemaksā nodokļus. Vestagare nosauca konkrētas valstis: Nīderlande, Malta, Kipra un Īrija, kurās globālie uzņēmumi maksā niecīgus nodokļus.
“Tas ir netaisnīgi. Jānosaka minimālie nodokļi, lai nebūtu valstu sacensības par mazākajām likmēm,” viņa noteica. Kellere grib iet vēl tālāk un noteikt vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi visā ES, bez izņēmumiem. Timmermanss piedāvā 18% UIN.
Zahradils vienīgais bija pret: “Nodokļi ir valstu prerogatīva, tāpēc esmu pret. Bet izvairīšanās no nodokļiem ir jānovērš. Taču tas ir jādara nacionālā līmenī.”
Vēbers iestājās par Eiropas risinājumu: “Mēs panācām, ka “Apple” Īrijā maksā nodokļus.” Bet, lai efektīvi varētu veidot politiku, viņš ierosina pāriet no vienbalsīga uz vairākuma balsojumu par nodokļiem.
ES nedarbojas?
Ungārijas premjers Viktors Orbans vēlēšanās uzvarēja ar lozungu: “Apturēt Briseli!” Briti izstājas. Ierosināts tiesu process pret Poliju un Ungāriju. Skepticisms pieaug. Vai tās nav pazīmes, ka ES darbojas sliktāk? “Euronews” žurnālisti jautāja politiķiem.
Kellere pārmeta, ka EP lielākā grupa – Eiropas Tautas partija – pati sadarbojas ar ekstrēmiem spēkiem (ar Orbana partiju Ungārijā, ar Salvīni Itālijā). Arī kreisais Kijē atzīst, ka Eiropas vienotība tiek vājināta, norādot, ka ES politiku pret dienvidvalstīm atbalstot radikāļi. Timmermanss to un breksitu pat salīdzināja ar “Troņu spēlēm”.
Turpretim nacionālais Zahradils skaidro citādi: “Cilvēkiem nerūp politika, viņi noguruši no nepārtrauktās integrācijas, kas apdraud viņu paradumus. Tautas partija grib vairāk Eiropas. Gribu Eiropu, kas rīkojas mazāk, bet labāk!” Timmermanss iebilda, ka Polijā pēc tam, kad konfliktos par tiesu varas neatkarību iejaucās Eiropas Komisija, atbalsts Eiropas Savienībā ir pieaudzis. Tas parāda, ka ir vērts pastāvēt uz kopīgu politiku, uz kopīgām vērtībām.
