Indijas vēstniece: indiešiem būtu interesanti uzzināt, kā latvieši cīnījās par savu brīvību 0
“Apsveicami, ja šogad Indijā Latvija atvērs savu vēstniecību, jo tas vairāk pievērsīs indiešu uzņēmēju uzmanību jūsu valstij,” saka Indijas vēstniece Latvijā Banašri Boze Harisone, pie kuras viesojos Stokholmā. Viņa augstu novērtē arī to, ka Latvijā jau ir atvērts Indijas vīzu pieteikumu centrs, kas atvieglos interesentiem vīzu kārtošanas procesu.
Indiešiem būtu interesanti uzzināt Latvijas vēsturi
“Indijas cilvēki maz zina par Latviju, kas viņu izpratnē ir jauna valsts. Ja viņi domā par biznesu Eiropā, viņi neapsver domu par Latviju,” stāsta vēstniece. Tagad, kad tiks atvērta vēstniecība, Indijas uzņēmējiem varētu rasties papildu interese, turklāt Indijas uzņēmējiem ir būtiski, lai pilsētā būtu indiešu restorāns. “Kad deviņdesmito gadu sākumā strādāju Budapeštā, tur nebija indiešu restorānu, bet tas indiešu uzņēmējiem ir būtiski, jo tad viņiem ir sajūta, ka pret viņiem valda draudzīga attieksme. “Šajā ziņā Latvija izpilda “testu”, jo te ir vairāki indiešu restorāni,” piebilst vēstniece. Viņa teic, ka tālākā nākotnē Indija varētu atvērt arī savu vēstniecību Latvijā.
Vēstniece uzskata, ka indieši var mācīties no Latvijas makroekonomikas politiku un atbildīgu attieksmi, kas palīdzējusi Latvijai iziet no ekonomiskās krīzes.
“Mēs varam mācīties no jums, kā veidot attiecības gan ar Krieviju, gan ar ES, jo jums ir ciešas saites ar abām,” saka vēstniece. Tāpat vēstniece uzskata, ka Latvijai ir vēsture, par kādu varētu būt lepni arī Indijas iedzīvotāji.
“Esmu apmeklējusi Okupācijas muzeju. Indijā ir demokrātija, un tai tāpat kā Latvijai bija jācīnās par savu brīvību. Indijas tautai būtu interesanti redzēt muzeju un uzzināt, kā viņi ieguva brīvību. Izturos ar apbrīnu pret to, kā latvieši izgāja cauri grūtajiem laikiem. Jūs savu neatkarību atguvāt bez lielas vardarbības,” uzsver vēstniece. Par latviešu un indiešu kopīgām vērtībām vēstniece nosauc demokrātiju un toleranci, kā arī to, ka gan Indijā, gan Latvijā var sadzīvot cilvēki no dažādām etniskām grupām.
Tikai sarunu ceļā
Indieši ar cieņu izturas pret nevardarbīgās pretošanās idejas autoru Mahatmu Gandiju. “Viņu mēs saucam par nācijas tēvu. Jaunāki cilvēki arī zina viņa idejas, starp kurām nav tikai doma par nevardarbīgu pretošanos. Piemēram, domas, ka jādzīvo vienkārši, ka nobeigums nenosaka to, ko tu dari. Daudzas no viņa filozofiskajām domām ir ļoti populāras,” saka B. B. Harisone. Viņa uzskata, ka 1950. gadā Indija ieguvusi neatkarību bez negatīva mantojuma. “Tas bija tāpēc, ka mēs sarunās ar koloniālo varu lietojām nevardarbīgus jēdzienus. Mēs ieguvām neatkarību bez asinsizliešanas, viss notika sarunās,” piebilst vēstniece, atgādinot, ka senāk bijuši arī vardarbības akti.
Sarunas viņa uzskata par universālu pieeju problēmu risināšanai, un to Indija izmantojot arī savā ārpolitikā. Jautāta, kuri ir Indijas mūsdienu sabiedrotie, vēstniece atbild, ka viņas valsts netic aliansēm un ir par draudzību ar jebkuru valsti.
“Mums ir spēcīgas saites ar ASV, Krieviju un Ķīnu, lai gan daudzi saka, ka mēs esam sāncenši. Arī ar ES valstīm uzturam labas attiecības,” piebilst diplomāte. Bet kā attiecības ar Pakistānu? Vēstniece teic, ka attiecības ar kaimiņiem parasti esot sarežģītākās. “Pirms 2008. gada terora aktiem Mumbajā bija daudz pārrunu starp Indiju un Pakistānu. Pakistāna noliedz, ka tā ir saistīta ar terora aktiem. Pirms gada atsākām dialoga ceļu, kam mēs ticam, un uzskatām, ka virzāmies pareizi. Tagad Pakistānā valda nestabilitāte. Mēs esam gatavi uzlabot attiecības, taču tām jābūt brīvām no pārrobežu terorisma. Nevar runāt ar valsti, kas sūta teroristus,” teic vēstniece.
Nepielāgojas svešām vēsmām
Pašlaik Indijā strauji augot dzīves standarts un vidusslānis. “Nabadzīgo iedzīvotāju skaits ir būtiski mazinājies. Aug vidusslānis, kas var atļauties mājas un automašīnas. Lielai daļai no viņiem ir darbs starptautiskos uzņēmumos,” skaidro vēstniece. Viens no Indijas veiksmes stāstiem ir ar labām zināšanām apveltīti informācijas tehnoloģiju speciālisti.
“Izrāviens šajā jomā bija pirms 2000. gada, jo pasaulē baidījās no tā, kā datorsistēmās mainīsies gadskaitļi. Toreiz bija liels pieprasījums pēc IT speciālistiem un Indijai bija ko piedāvāt. IT sektors auga ļoti ātri. Daudzās jomās notiek izaugsme, piemēram, ražošanā, un mēs neliekam uzsvaru uz kurpju vai kreklu ražošanu, bet uz augstajām tehnoloģijām.
Turklāt daudzas starptautiskās kompānijas izvēlējušās izvietot savus birojos Indijā,” saka vēstniece. Indijā esot liels pieprasījums pēc automašīnām, un indieši lielākoties vairs nevēlas zemu izmaksu automašīnas, bet tādas, ar ko izrādīt savu statusu. Viens no Indijas veiksmes stāstiem ir Bolivudas filmu industrija, kam joprojām klājas labi. Šogad Latvijā iecerēts Bolivudas filmu festivāls, jo indiešu filmu industrija svin simt gadus.
Vēstniece teic, ka Indija mūsdienās cenšas savienot savu vairākus tūkstošus gadus seno kultūru ar mūsdienu vēsmām. “Mēs neesam valsts, kas aizsviedusi prom savas tradīcijas un kultūru un pielāgojusies svešām vēsmām. Mūsu valstī ir “McDonalds” restorāni, taču tur nav tikai hamburgeri, bet ir arī Indijai pielāgoti produkti,” teic vēstniece. Viņa piebilst, ka ir lepna valkāt ikdienā sari jeb tradicionālo indiešu tērpu, jo jūtas lepna par savu valsti un tās kultūru.
