Indija atceļ Kašmiras autonomiju 0
Indijas valdība atcēlusi Kašmiras apgabala īpašo statusu un nolēmusi pārveidot reģiona pārvaldi, kas ir nozīmīgākais solis, kādu Indijas valdība spērusi Kašmiras jautājumā pēdējos 70 gados. Daļu Kašmiras apgabala, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, kontrolē Indija, daļu – Pakistāna, bet kā Deli, tā Islāmābāda pretendē uz visu Kašmiras teritoriju. Kopš 1947. gada, kad beidzās Britānijas koloniālā pārvalde, šīs teritorijas dēļ starp abām valstīm izcēlušies divi kari.
Pašlaik štatu veido trīs teritorijas: Džammu, kur vairākums iedzīvotāju ir hinduisti, Kašmira, kur iedzīvotāju vairākumu veido musulmaņi, un Ladākha, kur vairākums ir budisti. Kā ziņo Indijas mediji, Džammu un Kašmiras štatu plānots reorganizēt un sadalīt divās teritorijās: Džammu un Kašmirā, kur būs vēlēta likumdevēja iestāde, un Ladākhā, ko pārvaldīs centrālā valdība. Indijas konstitūcijas 370. pants, kas tagad ir atcelts, deva tiesības reģionam uz savu konstitūciju, karogu un neatkarību lēmumu pieņemšanā visās jomās, izņemot aizsardzību, ārlietas un sakarus.
Baidoties no iespējamajiem nemieriem, ko varētu radīt valdības lēmums par Kašmiras autonomijas atcelšanu, Indijas valdības spēki jau dienu pirms tam Šrīnagarā, kas ir reģiona lielākā pilsēta, uzstādīja barikādes, lai norobežotu pilsētas rajonus. Aizliegti masu saieti un uz laiku slēgtas skolas. Varas iestādes arī nobloķējušas interneta pakalpojumus un mobilo tālruņu sakarus, kas ir ierasta taktika, lai nepieļautu ziņu izplatīšanos un protestu sākšanos pret Indijas valdību. Pēdējās dienās reģionā papildus izvietoti vismaz 10 000 Indijas armijas karavīru.
Tūristiem un svētceļniekiem no Indijas dots rīkojums atstāt reģionu. Mājas arests piemērots vairākiem Kašmiras politiķiem, tostarp bijušajiem štata ministriem Mehbubai Mufti un Omaram Abdullam. “Šī ir tumšākā diena Indijas demokrātijas vēsturē,” tviterī pavēstīja Mufti. Politiķe Indijas valdības lēmumu nodēvēja par vienpusēju, nelikumīgu un antikonstitucionālu, piebilstot, ka tas padarīs Indiju par okupācijas spēku Kašmirā.
Daļa Indijas plašsaziņas līdzekļu un cilvēktiesību aizstāvības grupu apsūdz premjerministra Narendras Modi valdību sašķeltā Himalaju reģiona iedzīvotāju pazemošanā, brīdinot, ka pārsteidzīgu lēmumu pieņemšana var izraisīt jaunus nemierus, atzīmē aģentūra “Reuters”. Līdz ar autonomijas statusa atņemšanu Kašmiras apgabala iedzīvotāji var zaudēt tiesības uz tiem rezervētajām vietām augstskolās un štata administrācijā.
Hinduistu ieceļotāji Kašmirā var iegūt tiesības pirkt zemi un sākt biznesu Indijas vienīgajā apgabalā, kur vairākums ir musulmaņiem. Šie premjerministra Modi lēmumi, kas bija iekļauti viņa vēlēšanu programmā, deva viņa partijai “Bharatiya Janata” pārliecinošu uzvaru nesenajās Indijas parlamenta vēlēšanās, taču var iedragāt trauslo pamieru Kašmirā starp musulmaņiem un hinduistiem un pat iedegt jaunu karu ar Pakistānu, atzīmē britu laikraksts “The Telegraph”.
Centrālās valdības amatpersona, kas gribēja palikt anonīma, preses konferencē Deli apgalvoja, ka ierobežojumiem esot pagaidu raksturs, taču viņa izteikumi nepārliecināja. “Indijas armijas papildspēku izvietošana, tālruņa sakaru un interneta bloķēšana un mierīgas pulcēšanās ierobežošana ir sliktas ziņas vietējiem iedzīvotājiem,” paziņojis cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” Indijas nodaļas vadītājs Akars Patels. Dažviet Džammu un Kašmiras štatā aizliegts pulcēties vairāk nekā četriem cilvēkiem un mājas arests noteikts vairāku vietējo politisko partiju vadītājiem.
