Mazie pravieši 10
Lai cik arī briesmīgi izklausītos mazā Borisa vārdi, ir virkne liecību, ka tie diemžēl var izrādīties visnotaļ pravietiski. Tieši tāpēc daudzi indigo uzskata par tā dēvētās sestās Zemes civilizācijas priekšvēstnešiem. Kā apgalvo dažādi avoti – mēs, raugi, esam piektā civilizācija. Vēstures visdramatiskākajos momentos līdz Zemei sāk nokļūt kāda superinformācija, palīdzot rasties jaunai civilizācijai. Aizvien pieaugošā musulmaņu un pārējās pasaules pretstāve, atskanot aicinājumiem uzsākt “svēto karu” – džihādu, neatstāj šajā pasaulē vietu ilūzijām par sevišķi miermīlīgu mūsu jaunāko laiku vēstures attīstību. Un masveidīgā šādu sevišķi apdāvinātu bērnu dzimšana visā pasaulē to faktiski tikai apstiprina.
To vislabāk sajūt tieši paši indigo, ar viņiem piemītošajām uztveres spējām un paaugstinātās trauksmes sindromu. Viņos jau kopš dzimšanas ielikts nesatricināmais “derīgā – nederīgā, pieļaujamā – nepieļaujamā” kods. Un ir skaidrs, ka uzzināt visu jauno ir derīgi. Toties nav derīgi lakt kolu un pepsi, jo tā ir vistīrākā kaitīgā ķīmija. Nav derīga arī gaļa, it sevišķi desas. Toties derīgas ir zivis. Savukārt viss, kas nav derīgs un traucē, nekavējoties jāizlabo vai pat jāiznīcina. Proti: līmi ostošus un narkotikas lietojošus bērnus ir bezjēdzīgi censties pāraudzināt, jo viņi patiešām nav veseli, viņi ir kaitīgas pēctecības un postošas tikumības nesēji. Slepkavas, bērnu izvarotājus, krāpniekus, kas iedzīvojas uz citu cilvēku rēķina – viņus visus vienkārši vajag iznīcināt. Un, ziniet, tā nav tikai pārliecība vien, patiešām! Novērots, ka visparastākā indigo reakcija uz kādu, kurš uzvedas nepareizi un tādējādi traucē vajadzīgajam procesam, ir šāda – viņš jānogalina. Turklāt tam nav itin nekādas saistības ar ļaunumu vai iedzimtu nežēlību mūsu izpratnē. Drīzāk gan tā ir perfekta racionālisma izpausme. Labi vēl, ka tāda pieeja lietām un parādībām pārpārēm kompensējas ar sevišķi augstu taisnīguma apziņu, kas dod savus pozitīvos augļus. Tiesa, arī tie nereti ir visnotaļ negaidīti.
Sešus gadus vecs puisēns, kurš aktīvi interesējas par dabas procesiem, nepieskaroties puķes ziedlapiņām, eksperimenta kārtā savērpa tās mazās spirālītēs. Vēlāk viņš to pašu izdarīja, lai atgrieztu lapiņas iepriekšējā stāvoklī. Taču interesantākais bija viņa paziņojums: “Tagad es zinu, kā tas rodas.” Kas rodas? “Nu tas cunami Indonēzijā.. ” Patiešām, vai ir kaut kas vēl vienkāršāks? Raugi, paņemiet lielu vilni, dzeniet to uz ASV krastiem, un, tur atgrūdies, tas uzņem jau gluži citu postošu spēku. Plašsaziņas līdzekļos jau ir izskanējuši viedokļi, ka šis un līdzīgi pēdējā laika cunami nekādi neizskatās pēc nejauši dabiskas parādības.
Indigo darbojas faktiski kā diversanti sistēmas iekšienē – gandrīz katrā ģimenē, tādējādi skarot pilnībā visu sabiedrību. Viņi aktīvi pretdarbojas visiem principiem un iedibinātajai kārtībai. Daudzi indigo bērnu vecāki atzinuši, ka viņiem tikai liekas, ka viņi vada savus bērnus, jo patiesībā – kopumā – bērni vada viņus pašus. Pagaidām tikai viņus, savus vecākus.
Indigo paaudzei vēl sagaidāma globāla sadursme ar mūsu pasaules sapiens, kuru pārstāvji diezin vai pārskatāmā nākotnē tik viegli piekritīs kādas par sevi pārākas cilvēka rases eksistēšanas faktam. Jau tagad skaidrs, ka indigo iespējamais diženums, spējas un garīguma līmenis nevar neizsaukt galvenokārt tikai aizkaitinājumu un naidu. Ja bērns jau dziļā bērnībā kļūst pārāks ne tikai par saviem vienaudžiem, bet faktiski arī par pašiem pieaugušajiem, tad to – pēdējo – reakcija nevar būt pilnībā viennozīmīga. Piemēram, jau minēto meitenīti Lanu savulaik centies nogalināt viņas vectētiņš…
Bet galvenais, ko sapiens nekādā gadījumā nespēs piedot indigo, ir viņu tieksme visu sev apkārt padarīt labāku – gan visu pasauli, gan sevi, gan mūs visus. Turklāt – pilnīgi neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Atliek tikai atcerēties novēroto indigo attieksmi pret visu nepareizo. Proti – vai tuvojošās katastrofas priekšā ir vieta jebkādam humānismam mūsu izpratnē? Un – vai mums ir/būs kādas izvēles iespējas?
Taču no kurienes un kā gan šie indigo vispār rodas. Jeb faktiski jājautā tā – kā viņi varētu rasties? Un šeit stāstā par šo fenomenu parādās gluži negaidīts iespējamais risinājums.
