Indīgi, smirdīgi, kairinoši, alerģiski… No kuriem telpaugiem jāizvairās 0
Dabā jau mēdz būt, ka indīgais augs ir arī interesants un skaists. Neviens jau tīšām par telpaugu neizvēlas kādu indīgu augu, drīzāk var runāt par telpaugiem, kas var būt bīstami. Kamēr mājās mazi bērni, tikmēr no dažiem augiem labāk atteikties. Pārdomātāk jāizvēlas arī telpaugi, ja ir mājdzīvnieki. Ar neparastiem augiem nedrīkst pārblīvēt telpas, ja kādam no ģimenes locekļiem ir alerģija.
Augi, kas satur kairinošas vielas
Pie šīs grupas pieder visi eiforbijas (Euphorbiaceae) dzimtas augi, jo to pienainā sula satur ādu kairinošas vielas. Dzimtas ietvaros atšķiras piensulas kairinošā intensitāte. Pie šīs dzimtas pieder arī šim laikam tik tradicionālā puansetija jeb Ziemassvētku zvaigzne (Euphorbia pulcherrima). Tāpat arī mirdzošā eiforbija jeb Kristus ērkšķis (Euphorbia milii), raibā kodija (Codiaeum variegatum) un kaķaste (Acalypha hipsida). Ja augs traumēts (piemēram, norauta lapa) un sulojas, indīgā piensula, nokļūstot uz cilvēka ādas, var izraisīt spēcīgu kairinājumu.
Savukārt tik skaistā dīfenbahija (Dieffenbachia), antūrijas (Anthurium), garšīgā monstera (Monstera deliciosa), filodendri (Philodendron) un dižkallas (Zantedeschia) satur kalcija oksalāta kristālus, kas, nokļūstot acīs, rīklē vai uz gļotādas, rada spēcīgu dedzinošu sajūtu. Bet dīfenbahijas, kas ir vieni no indīgākajiem telpaugiem, sava krāšņuma dēļ ir populāras birojos.
Raibā kodija indīgās piensulas dēļ neder bērnu istabās.
Adēnija jeb tuksneša roze (Adenium obesum) pieder pie oleandru dzimtas. Tā ir sukulents ar paresninātu stumbru un ādainām lapām, ar lieliem un krāšņiem ziediem. Adēnijām ir indīga šūnsula.
Arī amariļļu dzimtas augi (Amaryllidaceae) izdala sulu, kas var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu un pamatīgas vēdergraizes. Pazīstamas šīs dzimtas pārstāves ir narcises, hiacintes, hipeastri un klīvijas. Ir dzirdēti gadījumi – sūtīti uz tirgu pēc sīpoliem ēdienreizei, vīri, daudz nejēdzot, ņem pirmos, kas pagadās, un izrādās, ka tie bijuši hiacinšu sīpoli.
Ja piensula nokļūst uz mutes gļotādas, tā izraisa pietūkumu un sāpes. Tas pats notiek, ja tā nokļūst acīs. Jāuzmana ne tikai mazi bērni, bet īpaši – mājdzīvnieki.
Augi, kam indīgas atsevišķas daļas
Ir telpaugi, kuriem pēc noziedēšanas veidojas ogas, piemēram, klīvijai (Clivia), kas patīk bērniem, kuri visu košo grib paknibināt un iebāzt mutē. Ogas izraisa sliktu dūšu, vemšanu, var rasties miegainība, paplašināties acu zīlītes. Klīvija ir viens no skaistākajiem un tradicionālākajiem telpaugiem, bet bīstama mājdzīvniekiem, kuriem patīk košļāt to lapas. Kaķi, suņi, arī putniņi, kāmīši, truši un citi mīluļi, kas uzturas telpās, var sākt skrubināt telpaugus. Runā, ka dzīvnieki instinktīvi nojaušot, kurš augs ir indīgs, kurš nav, bet diemžēl tā nav tiesa. Viņiem patīk augi un zaļums, un pat ieteicami gremošanas veicināšanai. Vislabākais risinājums – uz palodzes vienmēr diedzēt īpašo kaķu zāli.
Bīstami ir oleandri (Nerium oleander), īpaši to sula, kas ietekmē sirdsdarbību. Oleandrs tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem krāšņumaugiem. Turcijā ir sena tradīcija – ja sieva pieķērusi vīru neuzticībā, viņa vīra pusdienu šķīvim pielikusi klāt oleandra ziediņu ar domu, ka nākamreiz tas var nonākt arī ēdienā. Dienvidzemēs oleandri aug pilsētu apstādījumos, savvaļā, bet Latvijā tos audzē kā telpaugus, vasarā puķupodus iznes ārā. Protams, pie ziedošajiem krūmiem var fotografēties, jo augs ir bīstams tikai tad, ja lapas un ziedi organismā nokļūst lielā daudzumā. Bet mierinājumam – tie nav garšīgi, ir diezgan rūgti.
Augi, kas izraisa alerģiju
Te nu katram ir sava individuālā izvēle. Protams, telpaugus vispirms izvēlas intuitīvi – patīk vai nepatīk, bet pirms tam jāpavēro sava organisma un ķermeņa reakcija. Kādam no smaržīgiem telpaugiem uznāk šķaudiens vai knieš kaklā tā, ka nepārtraukti jāklepo. Izrādās, pieskaroties prīmulai (Primula obconica), jutīgākiem cilvēkiem var rasties ādas kairinājums, pat iekaisums. Augs nav indīgs, bet tiem, kuriem ir alerģija un kas ir jutīgi, no tā jāizvairās. Starp citu, līdzīgu vielu satur arī Alpu vijolīšu jeb ciklamenu (Cyclamen persicum) gumi.
Augi, kas ievaino
Dažiem augiem, lai tos pasargātu, māte daba ir devusi ērkšķus, dzeloņus un asumus. Kaktusa adatas reizi dzīvē katrs ir jutis, tīši pamēģinot – patiešām ass vai tikai tā izskatās. Ir gadījies arī nezināšanas dēļ kādu pūkaini noglāstīt, kas izrādās dzeloņains. Pat uz mājas dakterītes – alojes – lapu asās smailes var ievainot ādu, ja tām neuzmanīgi pieskaras.
Cik nav dzirdēts, ka, viesojoties dienvidzemēs un kārojot nogaršot opuncijas augļus (Opuntia), pēc tam pāris dienu no pirkstu galiem nevar izvilkt sadūrušās sīkās adatiņas. Jebkurš no adataiņiem biedē. Jo garākas adatas, jo agresīvāks izskatās augs. Mājdzīvnieki ar kaktusiem var savainoties nejauši, piemēram, medījot mušas uz palodzes.
SVARĪGI
Mājdzīvnieki arī var saindēties ar laistāmo ūdeni, kam pievienots mēslojums telpaugiem.
UZZIŅA
Kopjot telpaugus
• rokā jābūt cimdiem; jāuzmanās, lai auga sula neiekļūtu acīs, mutē vai vaļējā brūcē;
• vienmēr pēc darbošanās rūpīgi jānomazgā rokas;
• jāizvairās pieskarties acīm, sejai.
Konsultējušas LU Botāniskā dārza izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe un LU Botāniskā dārza telpaugu kopšanas eksperte Ingūna Gudrupa
