Indīga plastmasa tavā jogurta trauciņā: jauns pētījums par plastmasas toksicitāti 3
Jaunākais un arī visplašākais pētījums vides zinātnē un tehnoloģijās par plastmasas izstrādājumos esošo vielu toksicitāti apliecina, ka tādi plaša patēriņa produkti kā atkārtoti uzpildāmās ūdens pudeles, pārtikas iesaiņojums, jogurta trauciņi var būt kaitīgi cilvēku veselībai.
No 34 izpētītajiem materiāliem 74% plastmasas ekstraktu konstatēja toksiskas ķīmiskas vielas.
Kaitīgie trauciņi
Plaši izmantoti plastmasas izstrādājumi var saturēt ķīmiskas vielas, kas kaitē cilvēku endokrīnajai sistēmai – secina zinātnieki Veselības un vides alianses (HEAL) organizētajā pētījumā.
Tā kā plastmasas satur dažādu ķīmisko vielu maisījumus, no kurām daudzi nav zināmi un ir grūti identificējami, autori norāda uz nepieciešamību mainīt kārtību, kā jauni produkti ienāk tirgū.
Ražotājiem, riska novērtētājiem un regulatoriem steidzami jāievieš piesardzības pasākumi, kas garantētu, ka produkti, pirms tie nonāk līdz patērētājiem, tiek novērtēti kā veselībai nekaitīgi. HEAL vecākā veselības un ķīmisko vielu politikas inspektore Nataša Cingoti uzskata, ka jaunajai Eiropas Komisijai par prioritāti jāizvirza ķīmiskā piesārņojuma novēršana, kā arī jācenšas mazināt sabiedrības atkarību no plastmasas produktiem.
“Nav pamata neticēt tāda līmeņa Eiropas organizācijas veiktajam pētījumam, taču cits jautājums, cik lielās koncentrācijās toksiskās daļiņas ir noteiktas un konstatētas,” spriež Rīgas Tehniskās universitātes profesors vadošais pētnieks Remo Merijs-Meri, kurš savā darbā pievērsies PET pudeļu otrreizējai pārstrādei, kas tiek kombinēta ar cita veida materiāliem.
Zinātnieks uzskata, ka patērētājus no veselībai kaitīgas plastmasas var pasargāt ražotāja atbildīga attieksme pret materiālu, kādus produktus tas izmanto izgatavošanā.
“Vērojama tendence, lai samazinātu izmaksas, izmantot zemākas kvalitātes un lētākus produktus, tāpēc arī pastāvīgi sastopamies ar skandāliem, kad tiek konstatēta toksisku vielu klātbūtne pārtikas produktos.”
Izmanto mālu pudelēs
Atbildīgākie ražotāji sadarbībā ar zinātniekiem meklē jaunus materiālus, kas efektīvāk pasargātu iedzīvotājus no kaitīgu vielu nonākšanas viņu pārtikā.
Piemēram, Dienvidkorejā un ASV izmanto māla nanodaļiņas dažu alus šķirņu pudeļu polimēros, “Cadbury” piena un “Mark&Spenser” Šveices šokolādes iepakojumā, bet sudraba nanodaļiņas iestrādā pārtikas kastīšu materiālos.
“Patērētājam būtu drošāk izvēlēties preces ar ekomarķējumu, cerot uz ražotāja godaprātu,” spriež R. Merijs-Meri un piebilst, ka pastāv taču iespēja pārtikas uzglabāšanai un sagatavošanai lietot tikai dabiskus materiālus.
