Indija sāk savu pirmo Marsa misiju 0
Vakar pēc starta no valsts dienvidaustrumos esošā Šrīharikotas kosmodroma Zemes orbītā iegāja ar zondi “Mangalyaan” aprīkota Indijas nesējraķete, kurai turpmākajās aptuveni 300 dienās būs jāmēro ilgais ceļš uz Marsu. Indijas Kosmosa izpētes organizācija (ISRO) cer kļūt par ceturto Visuma izpētes aģentūru, kuras zonde sasniegusi sarkano planētu. Iepriekš tas izdevies ASV, PSRS un Eiropas kosmosa aģentūrām.
Lielākie pārbaudījumi vēl priekšā
Kosmosā palaistā 350 tonnu smagā nesējraķete ir aprīkota ar apzeltītu zondi, kas izmēra ziņā nav lielāka par nelielu automašīnu un kas sver 1350 kilogrammus, informē ziņu aģentūra “Associated Press”. Vēl pirmo mēnesi nesējraķete riņķos ap Zemi, lai nesējraķete iemantotu pietiekamu ātrumu, lai atrautos no mūsu planētas gravitācijas žņaugiem. Tikai tad nesējraķete sāks savu grūtāko ceļojuma daļu – došanos uz 780 miljonu kilometru attālo Marsu, kas būs patiesā pārbaude indiešu zinātnieku spējām. Ja nesējraķete veiksmīgi nogādās zondi “Mangalyaan” uz sarkano planētu un ar zondi izdosies nodibināt kontaktus, Indijas Marsa misija varēs tikt nosaukta par veiksmīgu un zonde sāks sarkanās planētas izpētes procesu.
“Starpplanētu pētniecība pavisam noteikti nav nekāds sīkums, un Indija ir atradusi interesantas zinātniskās nišas, kurās veikt dažus pētījumus,” sarunā ar raidorganizāciju BBC sacīja britu kosmosa pētnieks Endrū Koutss. Indiešu zonde, ja nokļūs uz Marsa, pētīs sarkanās planētas virsmu, tur esošos minerālus un Marsa atmosfērā meklēs metāna pēdas. Iepriekš metāns Marsa atmosfērā ir pamanīts tikai no teleskopiem uz Zemes. Kosmosa pētnieki skaidro, ka metāna daļas Marsa atmosfērā ātri izgaist, tāpēc, domājams, planētas dzīlēs ir pagaidām neatrasti metāna izcelsmes avoti. “Intriģējoši ir tas, ka 95 procentus no Zemes atmosfēriskā metāna rada mikrobi, kas ļauj izdarīt minējumus, ka dziļi zem Marsa virsmas atrodas arī šīs planētas biosfēra. Tiesa, metāna gāze var rasties arī ģeoloģisku procesu rezultātā,” skaidro BBC.
Marsa misija Indijai izmaksās 4,5 miljardus rūpiju jeb 37 miljonus latu. Indieši ir pārliecināti, ka centieni izpētīt Marsu būs nozīmīgs solis valsts ambiciozajā kosmosa programmā. Indijas premjerministrs Manmohans Sings par gatavošanos Marsa misijas izpētei paziņoja pērn – īsi pēc tam, kad līdzīgā misijā neveiksmi cieta Ķīna, kuras zonde avarēja, nespējusi pat izkļūt no Zemes atmosfēras. Tā bija pateicīga augsne minējumiem, ka kosmosa izpētes sāncensībā Indija mēģinās apsteigt savu militāri un ekonomiski spēcīgāko kaimiņvalsti. Britu raidsabiedrība BBC atzīmē, ka Indijas Marsa misija ir kārtējais un ne pēdējais šāviens Visuma apguves sāncensībā, kurā ar īpašu aizrautību iesaistījušās Āzijas valstis – Indija, Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna. Tikmēr ISRO vadītājs mēģinājis atspēkot šādas runas, paziņojot, ka “mēs sacenšamies tikai ar sevi”.
Vairāk nekā puse – 23 no 40 – valstu kopējām Marsa misijām līdz šim cietušas neveiksmi. Indija pēdējos gados gan var lepoties ar dažām veiksmēm Visuma izpētē. 2008. gadā tā veiksmīgi uz Mēnesi nosūtīja zondi “Chandrayaan”. Tiesa, jau pēc gada ar Zemes pavadoņa izpētei paredzēto zondi kontakti pazuda.
Indijas valdība veltījusi visnotaļ daudz laika un naudas kosmosa izpētei. Šā iemesla dēļ tā izpelnījusies kritiku no pašmāju aktīvistiem, kuri norāda, ka Visuma izpētes dārgie projekti tiek īstenoti laikā, kad miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un daudziem bērniem trūkst iespēju iegūt labu izglītību. “Indijā dzīvo daudz trūcīgu cilvēku, bet vienlaikus valsts ekonomika ir plaukstoša, valsts ir G20 grupā. Cilvēkiem ir grūti saprast, kā Indija vienlaikus var būt gan globāla lielvara, gan nabadzīga valsts,” sarunā ar BBC sacīja nabadzības apkarošanas organizācijas “Oxfam” Indijas nodaļas izpilddirektore Niša Agravala.
