Indiāņu veļu pareģojumi, kuros ieklausās pat ASV valdība 7
Autors – Māris Zariņš
Hopi indiāņu cilts dzīvo rezervātā ASV Arizonas štata ziemeļaustrumu daļā. Oraibi ir šo indiāņu valstības neoficiālā galvaspilsēta, bet pašas cilts mūsdienu pārstāvju kopskaits ir aptuveni 6000 cilvēku. Cilts šajā apkaimē sākusi apmesties kopš 8. gadsimta sākuma, un līdz pat šai dienai tajā atklāti valda matriarhāts.
Cilts sadalījusies 30 klanos, un katra klana priekšgalā atrodas veca sieviete, kura “darba apvienošanās kārtībā” pilda arī cilts šamaņa pienākumus, uzturot saikni ar mirušajiem tuviniekiem jeb veļiem. Parasti šī sieviete jau no dabas apveltīta arī ar gaišreģes un zintnieces spējām. Savukārt hopi cilts vīrieši parasti ir nodarbināti ar mūsu izpratnē visnotaļ sievišķīgām padarīšanām: strādā lauksaimniecības un amatniecības darbus. Ja hopi cilts meitene iziet pie vīra (ne gluži obligāti viņam jābūt no pašu cilts), laulenis acumirklī kļūst par viņas klana locekli.
Paši šīs krietni vien neparastās indiāņu cilts pārstāvji tostarp apgalvo, ka viņu senči savulaik uzradušies no zemes dzīlēm, bet iepriekš mituši tā dēvētajās kivasās – milzīgās pazemes pilīs. Vēlāk viņi iznākuši virszemē, izklīduši pa visu pasauli un tikai pēc vairākām simtgadēm, paklausot “garu pavēlei”, apmetušies Arizonā. Pirmā hopi cilts satikšanās ar eiropiešiem notika 1540. gadā, kad pēdējie neprātīgā formā sirga ar ideju atrast mistisko zemi Eldorado.
Lūk, un mūsdienās, 21. gadsimtā, hopi cilts būvē jaunas kivasas, kurās veic savus noslēpumainos ritus un sazinās ar senču veļiem. Ziemas saulgriežu laikā cilts šamaņa pienākumus pildošā vecā sieviete vienatnē noslēdzas vienā no kivasām, kurā viņai atklājas cilts un kopumā visas pasaules nākotnes ainas.
Jāpiebilst, ka hopi cilts valodā nav laika jēdziena. Ir tikai vārds “patlaban”. Ikviens cilts indiānis zina, ka laiks ir nepārtraukta enerģētiskā plūsma bez pagātnes, tagadnes un nākotnes. Katrs hopi cilts indiānis spēj pieslēgties savu senču atmiņai un dvēselēm un kritiskā situācijā var palūgt viņiem palīdzību. Kontakts ar “viņpasaules” iemītniekiem parasti notiek daudzās neliela izmēra telpās, kas atrodas pietiekami dziļi zem zemes. Lielāko tiesu katram cilts loceklim ir sava personiskā pazemes celle, un atsevišķu indiāņu sazināšanās ar gariem dažkārt ilgst pat vairākas dienas pēc kārtas.
